Jauna dzīve iespējama visiem papīriem – gan 'labajiem', gan 'sliktajiem'

Atbildības sajūta izpaužas kā atkritumu šķirošana un/vai papīra atkritumu nodošana pārstrādei. Papīra atkritumi – tā ir vecā labā makulatūra, kuras jēdziens mūslaikos gan paplašinājies. Jo papīrs jau arī ir ļoti dažāds, tā nav tikai avīze, grāmata, biroja papīrs. Šobrīd makulatūru iedala vairāk nekā desmit kvalitātes klasēs, bet vienkāršoti mēdz teikt "labas kvalitātes makulatūra" un "zemas kvalitātes makulatūra".

Starp citu, no avīzēm vai olu kārbiņām salīdzinoši vienkārši arī pašu spēkiem mājas apstākļos var pagatavot visdažādākā izskata papīru. Tā ir aizraujoša nodarbe gan lieliem, gan maziem, un pamācības itin viegli atrodamas pasaules tīmeklī arī latviski gan teksta, gan video formātā. Tiesa, mājās gatavotais papīrs nebūs tik plāns un gluds, toties, pievienojot krāsas un dažādas sastāvdaļas, – visai neparasts un unikāls.

Rūpnieciski pārstrādājot labo makulatūru jaunā papīrā, ir viens mīnuss saistībā ar resursu patēriņu –tiek izlietots ļoti daudz ūdens, tas ir diezgan sarežģīts un energoietilpīgs process.Turklāt papīra šķiedras pārstrādes iespējas ir ļoti ierobežotas – pārstrādājot atkārtoti, šķiedra arvien saīsinās un sabrūk, un katru nākamo reizi var saražot arvien, teiksim tā, raupjāku produktu. Papīru pārstrādā apmēram četras piecas reizes, un tad to izņem no makulatūras otrreizējās pārstrādes cikla.

Labā ziņa ir tā, ka mūslaikos arī sliktas kvalitātes makulatūrai jeb papīra atkritumiem tiek dota iespēja atdzimt jaunai, derīgai eksistencei. Arī šādam, jau piecas reizes pārstrādātam papīra izstrādājumam ir iespēja pārtapt citos produktos.

Sliktas kvalitātes makulatūra ir slapjš, netīrs papīrs, laminēts, lakots papīrs, kompozītmateriāli, kur papīrs sakausēts ar citiem materiāliem, dizaina papīra iepakojumi, ēdiena iepakojumi, lietoti papīra trauki, neizšķiroti papīra atkritumi, jau vairākas reizes pārstrādāti papīra izstrādājumi ar īsu šķiedru un tamlīdzīgi.

No šādiem burtiskā nozīmē atkritumiem nekādus bloknotus vairs saražot nav iespējams. Toties tiek ražoti dažādi cita veida produkti: celulozes granulas, pakaiši dzīvniekiem, materiāli ceļu būvei, siltumizolācijas materiāli. Piemēram, šobrīd pēc testēšanas perioda notiek inovatīva siltumizolācijas materiāla "Bflex" ražošana (produkts izstrādāts Eiropas Savienības "Life" programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstīta projekta ietvaros) – tas ir lokšņveida, nevis berams, tātad ērti lietojams, turklāt ražots no papīra atkritumiem, pievienojot vien dabisko kaņepju šķiedru.

Labums šāda veida produktiem ir tas, ka atšķirībā no papīra tos var pārstrādāt teju bezgalīgi.

Starp citu, arī glancētie žurnāli nepieder pie labās makulatūras. No tiem nevar ražot arī produktus, kur būtiska ir absorbcijas spēja. Kā jau kādreiz mēdza īgņoties, īpaši lauku māju iedzīvotāji: sak, ko gan ar tiem modīgajiem žurnāliem iesākt, ne siļķi ietīt, ne krāsni iekurināt, ne ķemertiņā nolikt. Avīze – lūk, tā ir manta!

Bet, ja vien nevēlas žurnālu bildītes izmantot vēlmju kolāžām vai no košajām strēmelītēm ritināt papīra pērlītes un vērt krelles, arī žurnālus droši var nodot pārstrādei, no vākiem lapas arī nav jārauj laukā. Tāpat arī grāmatas nav nepieciešams atbrīvot no vākiem pirms nodošanas. Protams, daudziem grāmatmīļiem iesietās lasāmvielas nodošana šķiet gluži kā nodevība, tomēr ir papilnam grāmatu, kas savus lasītājus vairs nerod, piemēram, literāri mazvērtīgie, propagandas stilā ieturētie padomju laika sacerējumi, kurus nevar nedz pārdot, nedz kādam atdot. Ne velti radies pat jauns asprātīgs apzīmējums tādām – "krāmatas". Bet dot tām iespēju pārtapt jaunos produktos, nevis vienkārši izmest, ir grāmatlasītāja sirdsapziņu mierinoši, kā arī dod apziņu par savu artavu ilgtspējīgā saimniekošanā.

Galvassāpes sagādā, piemēram, dizaina iepakojumi. Ražotājs, labu gribēdams, savu produktu liek kartona kastītē, priecājoties, cik tas ir ekoloģiski. Bet – kastītei vienā sānā ir plastmasas lodziņš... Šāds iepakojums būtu jādala: plēve pie plastmasas atkritumiem, kastīte pie kartona.

Zane Sērmaukša atzīst – diemžēl atkritumu šķirošana Latvijā vēl ir ļoti tālu no pilnības. Turklāt katrā reģionā ir savs galvenais atkritumu apsaimniekotājs un savi noteikumi. Atsevišķu konteineru "labajai makulatūrai" vienkārši nav, tātad, pirmkārt, tiek mests vienkopus papīrs un kartons (no pārstrādes viedokļa tas nav viens un tas pats), iepakojumi, plastmasa, metāls. "Labo papīru" nodošana ir katra paša ziņā. Otrs – cik atbildīgi ir paši papīra atkritumu radītāji.

Sērmaukša piebilst, ka arī izpratne par to, kas ir papīrs, daudziem ir visai izplūdusi, piemēram, par papīru tiek uzskatīti arī konfekšu iesaiņojumi no folijas. Laikam tāpēc, ka ierasti tos tautā dēvē par konfekšu papīriņiem.

Jebkurā gadījumā – jāpaiet laikam, līdz pilnīgi visiem atkritumu šķirošana un pārstrāde kļūs saprotama, pašsaprotama un dabiska lieta. Bet tikmēr der atcerēties, ka jūsu izlietoto papīru labprāt paņems pretī pārstrādātāji un, pilnīgi iespējams, jūsu picas kastes, vecie līgumi un stilīgie žurnāli atgriezīsies pie jums kā materiāls sienu siltināšanai vai pakaiši jūrascūciņai.

Sīkāk par makulatūras šķirošanu un nodošanu, arī par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dokumentu iznīcināšanu, lasāms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapas atbilstošajā sadaļā.

Arī šogad notiek makulatūras vākšanas konkurss "Tīrai Latvijai", kurā var piedalīties ikviena Latvijas pirmsskolas, vispārējās, interešu un profesionālās izglītības iestāde, saņemot arī balvas.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".