Teksts: Sabīne Košeļeva

Foto: "Shutterstock"

Atgriezties birojā vai palikt mājās?
Izaicinājumi un ieguvumi
Ar pandēmiju puslīdz esam iemācījušies sadzīvot un dzīve atkal rit pilniem apgriezieniem, tostarp atgriezies arīdzan darbs klātienē. Tiesa, esam nonākuši pie secinājuma, ka ne visiem tas ir piemērots un nepieciešams, tāpēc uzņēmumi piedāvā dažādus darba režīmus. Kā ir labāk? Vienas receptes nav, taču skaidrs ir viens – fleksibilitāte ir atslēgas vārds, kas raksturo jaunos darba apstākļus un režīmu.
Lielākā kļūda, ko darba devēji varētu pieļaut – uzspiest darbiniekiem atgriezties pilna laika klātienes darbā, kā tas bija pirms Covid-19, nepavaicājot, kādam darba režīmam viņi dotu priekšroku. Realitāte – darbinieki ir strādājuši no mājām nu jau vairāk nekā divus gadus, iekārtojuši sev ērtu darba vidi un radījuši ikdienas režīmu, kas ir pakārtots darbam no mājām, kā arī mēdz būt gadījumi, kad ir pat mainīta dzīvesvieta, un darbinieks vairs nemaz nedzīvo tajā pašā pilsētā (vai pat valstī), kur atrodas darbavietas birojs.

Tiesa, medaļai ir divas puses, jo attālinātā strādāšana ar laiku daļai darbinieku ir radījusi atsvešinātību gan no savas darba vietas, gan kolēģiem, nereti liekot apšaubīt savu vietu kolektīvā un uzņēmumā. Kā organizēt darba režīmu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, turklāt nevis vienkārši dzīva, bet apmierināta un produktīva?

Attālinātās strādāšanas priekšrocības

  • Laika ekonomija
    Nav vairs jātērē ne laiks, ne arīdzan līdzekļi, lai noteiktā laikā nokļūtu darba vietā, kas pie šā brīža benzīna cenām ir dubults atvieglojums. Rezultātā dienā "pieaug klāt" vismaz divas stundas, ko veltīt sev un savai ģimenei.
  • Autonomija
    Lai arī strādāšana no mājām neatceļ konkrētu darba laiku, sapulces un dedlainus, tomēr pastāv lielāka autonomija, jo jūties brīvāk nekā birojā. Mājās gatavotas pusdienas, ērts apģērbs, pastaiga pa rajonu pusdienlaikā vai kafijas pauze ar draudzeni/draugu, pameditēt vai izstaipīties uz vingrošanas paklājiņa pēc svarīgas sapulces – tas viss darba dienu padara relaksētāku un priekpilnāku.
  • Mazāk stresa un augstāka produktivitāte

    Darbs no mājām, ja vien fonā nav jārūpējas par maziem bērniem, norit klusumā nevis biroja šurumburumā, līdz ar to ir krietni vien vieglāk koncentrēties un ir mierīgāk, jo tevi nevar jebkurā brīdī pārtraukt katrs garāmgājējs, kuram gribas papļāpāt. Savukārt – ja esi koncentrējies un tev neviens netraucē, tu vari paveikt labāk un arī vairāk.

Attālinātās strādāšanas mīnusi

  • Nav struktūras
    Dažiem, lai darbs sekmētos, ir nepieciešama rutīna un noteikta struktūra, ko rada ārēji apstākļi – piemēram, kafija no darba krūzītes un lielais monitors. Darbs birojā nodrošina šo struktūru un apziņu, ka tagad es esmu darbā un man ir jāstrādā, ko mājās ir grūtāk radīt pašam.

  • Atsvešinātība un pārpratumi
    Ir viegli atsvešināties no savas darba vietas, ja neredzi vaigā kolēģus un neiesaisties kopīgās aktivitātēs. Vientulība, ko rada sociālo saikņu trūkums, var novest pie apātiska stāvokļa, jo vairs nejūties kā daļa no kādas lielākas vienības, bet gan kā sētā izlikts šunelis. Kā arī – attālinātā komunikācija biežāk noved pie pārpratumiem, jo cilvēki digitālo komunikāciju interpretē biežāk nekā reālo.
  • Pārstrādāšanās
    Ja nav struktūras, arī darbam paredzētais laiks mēdz izstiepties, jo darbs ir tepat vien blakus. Ja no biroja kaut kādā brīdī gribot negribot visi dosies prom, tad mājbirojs ir vienmēr atvērts un var ievilkt savos valgos tā, ka pats nemanot esi nostrādājies līdz vēlai naktij tajās pašās pidžambiksēs, kurās iepriekšējā naktī gulēji.
Foto: "Shutterstock"

Klātienes strādāšanas priekšrocības

  • Komandas gars
    Apziņa, ka esi daļa no uzņēmuma un strādā kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, vairo emocionālo labsajūtu, motivē un arī veicina radošumu. Darbiniekam ir svarīgi justies nepieciešamam un zināt, ka viņa darbam ir jēga, un visvieglāk to ir sajust fiziski atrodoties starp kolēģiem, ar kuriem strādājat viena mērķa vārdā.
  • Paplašina redzesloku un zināšanas
    Atrodoties birojā, tu vieglāk un ātrāk uzzini aktualitātes uzņēmumā, iesaisties diskusijās par darba tēmām un gribot negribot uzzini daudz kā jauna, jo gluži vienkārši dzirdi un redzi, kas notiek tev apkārt, kā arī vieglāk veido jaunus kontaktus.
  • Konkrēts laika menedžments
    Darbs birojā ir piesaistīts konkrētām darba stundām, jo kādā brīdī to vienkārši slēgs ciet, kā arī ir pusdienu pārtraukums un kafijas pauzes. Tas viss palīdz organizēt savu darba dienu tā, lai laiks birojā tiktu pavadīts produktīvi un jēgpilni, bet arīdzan nepārstrādātos.

Klātienes strādāšanas mīnusi

  • Regulāri traucēkļi
    Mūsdienās lielākoties biroji ir atvērtā tipa, kas nozīmē, ka tu dzirdi un redzi visu, ko dara tavi kolēģi, kā arī – ikviens jebkurā brīdī var pienākt pie tevis, uzsist uz pleca, pārtraukt ar savu stāstu par brīvdienu piedzīvojumiem vai mēģināt nogrūst tev daļu savu pienākumu. Tas viss, protams, samazina koncentrēšanos un produktivitāti.
  • Stress un trauksme
    Darbs ir vieta, kur mēs uzvelkam kādu noteiktu sociālu masku, kas paredz, kā mēs izskatāmies un kā uzvedamies, kā arī – pakļaujamies hierarhijai. Ja tas ļoti minimāli vai nemaz nesakrīt ar to, kas mēs patiesībā esam, tad ilgtermiņā sākam justies nomākti un trauksmaini, jo var šķist, ka mums skatās uz pirkstiem un neatbilstam kopējai "temperatūrai".
  • Mazāk laika sev
    Atgriešanās birojā nozīmē atkal ik dienu pavadīt laiku turp un atpakaļceļā uz darbu, kas nozīmē agrāku celšanos un papildu sagatavošanos darba dienai, kā rezultātā šķiet, ka teju visa dzīve tiek pavadīta darbā vai gatavojoties darbam, kas, jo sevišķi tumšajā ziemas periodā, var būt ļoti nomācoši un negatīvi atsaukties uz motivāciju un produktivitāti, jo jūties kā klišejiskā vāvere ritenī.
Protams, nevar vienu mērauklu piemērot visiem un ik uzņēmums, ņemot vērā savu nodarbošanās sfēru, meklē savu darba modeli. Risinājums, ko praktizē un atzīst par labu esam – hibrīdmodelis, kad daļa darba nedēļas tiek pavadīta attālinātā režīmā, bet daļa – birojā. Un arī šeit ir dažādas variācijas – ir uzņēmumi, kuri nosaka, ka, piemēram, trīs darba dienas darbiniekam ir jāatrodas birojā, bet divas atļauts strādāt no mājām, turklāt konkrēti norādot, kuras dienas ir veltītas klātienes, bet kuras attālinātajam darbam, savukārt atsevišķos uzņēmumos darbinieki paši var izvēlēties klātienes un attālinātā darba proporciju. Tendence ir klātienes darbu plānot mērķtiecīgi dažādām sapulcēm, radošajām vai stratēģiskajām diskusijām un intervijām, darbu no mājām atstājot pienākumiem, kuri prasa koncentrēšanos, pētniecību, informācijas un datu apstrādi, tulkošanu, rūpīgu analīzi utt.

Zelta recepte, mūsuprāt, ir elastīgs hibrīddarba modelis, kas ļauj darbiniekam plānot savu laiku un resursus, uzrādot gan labu sniegumu darba vidē, gan iegūstot kāroto balansu un elastību.

Gvido Liepiņš
"Samsung Electronics Baltics" HR un Administratīvā departamenta vadītājs
"SAMSUNG" pieredzE

Aizritējušie teju trīs gadi uzņēmumiem nozīmēja lielas izmaiņas un pielāgošanos darbam digitālā vidē. Līdz pandēmijai darbinieki bieži izteica vēlmi strādāt no mājām, kas bija aktuāla tēma mūsu darbinieku sapulcēs, bet dažādu tehnisku un organizatorisku iemeslu dēļ tas šķita pārāk grūti realizējams. Tā gluži vienkārši nebija norma lielām korporācijām. Taču pienāca brīdis, kad ļoti ātri nācās darba ikdienu pārcelt uz vidi mājās. "Samsung" uzņēmuma darbinieki ļoti veiksmīgi pielāgojās situācijai un iemācījās sasniegt uzstādītos mērķus, strādājot elastīgi. Mēs esam dažādi un katram ir savas vajadzības, tāpēc "Samsung" arī turpmāk saglabās hibrīddarba modeli, kas ļauj darbiniekam kopā ar vadītāju izvērtēt, kad un kā labāk strādāt.


Mūsu uzņēmuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu darba vidi – biroju –, kur darbinieks jebkurā brīdī var izmantot visu nepieciešamo savu pienākumu īstenošanai. Prakse rāda, ka gana lielai daļai darbinieku birojs ir ļoti svarīga darba ikdienas sastāvdaļa – dažiem tā ir klusāka un piemērotāka vide produktivitātei ar lielāku tehnisko nodrošinājumu. Jaunākiem kolēģiem ļoti būtisks ir socializēšanās aspekts un piederības sajūta, ko daudz vieglāk ir iegūt birojā. Pie pirmās izdevības epidemioloģiski drošākos apstākļos birojā pastāvīgi strādāja ap 20% darbinieku, taču arī šogad, kad varam brīvi izvēlēties – turpināt strādāt mājās vai birojā – , 30% darbinieku birojā strādā pastāvīgi, un vēl 30%-40% izvēlas daļu nedēļas pavadīt birojā, daļu – mājās. Darbīgie rīti biroja virtuvēs pierāda, ka daudz jaukāk ir neuztraukties par netīriem traukiem mājās, kad gardas brokastis un kafiju vari baudīt birojā, kur vienmēr ir svaigi augļi, našķi un forši kolēģi! Arī darba un privātās dzīves balanss ir vieglāk sasniedzams, fiziski atdalot darba un mājas vidi.


Kā liecina mūsu dati, lielākā daļa darbinieku, kas dod priekšroku darbam mājās, dzīvo lielākā attālumā no biroja. Tas ir saprotami, jo tādā veidā darbiniekis ietaupa gan laiku, gan finansiālos resursus. Mūsu darbinieki ļoti novērtē šādu iespēju, jo tas ievērojamu uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Mums visiem ir dienas, kad nepieciešama klusa un netraucēta vide mājās, vai gluži otrādi – kad nepieciešams apvienot darba un privātos pienākumus, strādājot elastīgāk, tāpēc ieguvējs būs tas darba devējs, kurš būs gatavs sniegt šādu iespēju. Taču visos šajos gadījumos vajadzība un vēlme pēc darba birojā būs, tāpēc mēs nedomājam, ka darbs birojā kādreiz kļūs lieks. No mūsu pieredzes daudzi kolēģi, ilgstoši strādājot mājās, aptvēra, ka arī šāds attālināta darba modelis var kļūt apnicīgs. Tāpēc zelta recepte, mūsuprāt, ir elastīgs hibrīddarba modelis, kas ļauj darbiniekam plānot savu laiku un resursus, uzrādot gan labu sniegumu darba vidē, gan iegūstot kāroto balansu un elastību.

Pasaules tendences liecina, ka neatkarīgi no darba attālināti vai klātienē rūpes par darbinieku labbūtību arvien vairāk ir uzņēmumu dienaskārtībā un paliks arī turpmāk. Tas attiecas gan uz darba vidi, gan darbinieku sociālo nodrošinājumu un attiecībām darba kolektīvā, kā arī fiziskām aktivitātēm un emocionālo, psiholoģisko atbalstu.

Madara Alksne
" Luminor" personālvadības stratēģiskā partnere
"lUMINOR" pieredZE

Novērojam, ka šobrīd liela daļa darbinieku ir ieinteresēta strādāt elastīgā darba vidē. Redzam, ka daudzi uzņēmumi un darbinieki ir pielāgojušies hibrīda darba modelim (daļa klātienē, daļa attālināti) un ir pierādījuši, ka ir iespējams sekmīgi un reizēm pat ar vēl labākiem rezultātiem strādāt attālināti. Pirms pandēmijas lielākoties šāds modelis nešķita pieņemams, minot, ka šādā režīmā vadībai ir grūti kontrolēt, ko dara darbinieki, un nav iespējams efektīvi strādāt. Taču mūsu "Luminor" prakse pierāda, ka arī attālināts darbs var būt efektīvs un produktīvs. "Luminor" jau kopš bankas izveidošanas ikdienā veicināja elastīgu darba vidi un darbiniekiem strādāšanu attālināti pēc viņu iespējam, un daudzi mūsu darbinieki šo iespēju aktīvi izmantoja. Protams, darbs attālināti nes citas grūtības, kas neskar tehnoloģisko pusi – tas ir lielāks izaicinājums korporatīvās kultūras un piederības veidošanā. Ir grūtāk veidot komandas sajūtu, kā arī vadītājiem ir jāspēj būt attīstību veicinošiem līderiem arī attālināti. Pētījumi liecina, ka, strādājot attālināti, vadītāja iesaiste komandas saliedēšanā pieaug vismaz par 20%, salīdzinot ar darbu klātienē. Tāpēc, lai veicinātu darbinieku iesaisti, aicinām ieslēgt datora vai viedierīces kameru attālinātu sapulču vai tikšanās laikā, kā arī organizējam dažādas komandas saliedēšanas aktivitātes.


Kā liecina "Luminor" novērojumi, mūsu darbinieki visvairāk novērtē to, ka mūsu banka ir elastīga un pretimnākoša darba vieta un mums nav strikti noteiktas darba dienas, kad visiem ir jāatrodas birojā. Darbiniekiem ir svarīgi pašiem brīvi izlemt par vietu, no kuras strādāt, kas veicina arī produktivitāti un ļauj sasniegt labākus darba rezultātus. Atsaucoties uz darbinieku vēlmēm, šogad esam ieviesuši unikālu jaunumu – katram darbiniekam iespēju līdz trīs mēnešiem gadā strādāt no jebkuras valsts, kas atrodas Eiropas Ekonomiskajā zonā, ja to ļauj darba pienākumi. Kolēģi šo iespēju labprāt jau sākuši izmantot. Interesanti, ka šobrīd populārākās valstis, no kurām tiek veikti darba pienākumi, ir Spānija, Itālija un Zviedrija.


Redzam, ka elastīgā darba vidē pārmaiņas piedzīvojis jauno darbinieku darbā ievades process (onboarding), jo mūsdienās visu komandu satikt klātienē ir kļuvis par retumu, bet piederības sajūta konkrētai komandai kļuvusi aktuālāka. Mūsu novērojumi liecina, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgāku jauno darbinieku ievades procesu un piederības sajūtas veidošanos, strādājot attālināti, vajadzība pēc vadītāja tiešais iesaistes onboardining procesā palielinājusies par aptuveni 20%.


Pasaules tendences liecina, ka neatkarīgi no darba attālināti vai klātienē rūpes par darbinieku labbūtību arvien vairāk ir uzņēmumu dienaskārtībā un paliks arī turpmāk. Tas attiecas gan uz darba vidi, gan darbinieku sociālo nodrošinājumu un attiecībām darba kolektīvā, kā arī fiziskām aktivitātēm un emocionālo, psiholoģisko atbalstu. Atpūties un laimīgs darbinieks noteikti būs arī produktīvāks darbā, taču apzināmies, ka ne vienmēr darbiniekiem izdodas pietiekami ieplānot atpūtas brīžus, kas atstāj iespaidu gan uz emocionālo, gan fizisko labsajūtu. Tomēr strādājot attālināti, novērojam, ka darbinieku iesaiste personīgā izaugsmē un labsajūtā ir kļuvusi lielāka.


Lai veicinātu darbinieku labbūtību un darba kolektīva ietvaros radītu kopīgas idejas un rastu risinājumus dažādiem jautājumiem, praktizējam, ka vismaz viena diena nedēļā organizācijā tiek veltīta klātienes tikšanām birojā, kuru laikā tiek arī kopīgi pusdienots – pasūtīta pica, sagādāti augļi u.tml. Novērojam, ka šādas kopīgas plānotas tikšanās darbojas ļoti labi un uzlabo komandas piederības sajūtu.


Neatkarīgi no tā, vai strādājam birojā vai attālināti, katru gadu organizējam labbūtības mēnesi un vairākas citas aktivitātes, kas tiek veltītas konkrētai tēmai, piemēram, savstarpējajai sadarbībai un darbinieku mentālajai veselībai, kā arī atbalstām sportiskas aktivitātes.


Strādājot attālināti, ir grūtāk veidot komandas saliedētību. Tāpēc papildu kopīgām komandu aktivitātēm esam ieviesuši brīvprātīgo dienas, kad divas dienas darbinieki velta brīvprātīgo darbam, ko nereti komandas izmanto kā saliedēšanās aktivitāti, veltot laiku dabas sakopšanai, palīdzības nodrošināšanai dzīvnieku patversmēs, sniedzot atbalstu ukraiņiem u.tml.


Mūsu pieredze liecina, ka mūsdienīgā darba modelī jābūt elastīgumam un ne visiem darbiniekiem šobrīd ir iespēja un vēlme strādāt no biroja ik dienu.

Lai gan attālinātajiem un hibrīdajiem darba modeļiem ir savas priekšrocības, ir svarīgi atcerēties, ka ieguvumi ir arī darbam klātienē. Esam novērojuši, ka atgriešanās birojā ir veicinājusi darbinieku savstarpējo sadarbību, gan komandas ietvaros, gan starp dažādiem departamentiem.

Kims Leanderssons
"Cognizant" vadītājs Baltijā
"Cognizant" pieredZE

"Cognizant" ir starptautisks informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, kas palīdz saviem klientiem modernizēt tehnoloģijas, pārveidot procesus un pieredzi, tādējādi veicinot to spēju būt sekmīgiem mūsu strauji mainīgajā pasaulē.


Tā kā darbinieku veselība un drošība ir viena no "Cognizant" prioritātēm, tad, sākoties ārkārtas situācijai, visiem darbiniekiem tika nodrošinātas attālinātā darba iespējas. Epidemioloģiskai situācijai uzlabojoties, ar 2022. gada pavasari "Cognizant" darbinieki visā pasaulē pakāpeniski atsāka atgriešanos birojos, un patreiz uzņēmums darbojas pie hibrīda darba modeļa vienotu principu ieviešanas. Jaunajā modelī biroja un attālinātajā darbā pavadīto dienu skaits būs atkarīgs no darba veida un klienta prasībām, kā arī uzklausot darbinieka vēlmes.


"Cognizant" Latvijas pārstāvniecībā hibrīda darba modelis jau ir ieviests, un darbiniekiem pašiem iespējams izvēlēties tiem piemērotu darba vietu, kā arī elastīgu darba laiku. Lai uzturētu komandas garu un piederību uzņēmumam, ikvienu aicinām darbu no biroja veikt vienu dienu nedēļā, savukārt pārējās dienās darbu var organizēt pēc izvēles – vai no mājām vai turpinot strādāt no biroja.


Lai gan attālinātajiem un hibrīdajiem darba modeļiem ir savas priekšrocības, ir svarīgi atcerēties, ka ieguvumi ir arī darbam klātienē. Mēs aicinām darbiniekus biroja dienas izmantot ne tikai tiešo pienākumu veikšanai, bet rezervēt laiku sarunām ar kolēģiem, ideju apmaiņām kā arī dažādu jautājumu risināšanai klātienē. Esam novērojuši, ka atgriešanās birojā ir veicinājusi darbinieku savstarpējo sadarbību, gan komandas ietvaros, gan starp dažādiem departamentiem. Arī atnākt uz biroju, lai vienkārši pavadītu laiku ar saviem kolēģiem.


Biroja darbs ir veicinājis arī uzņēmuma iekšējās kultūras veidošanos. Tiekoties klātienē, rodas idejas par dažādiem pasākumiem un kopīgām aktivitātēm. Šogad, piemēram, kolēģi no Indijas organizēja Diwali svinības birojā, tādējādi gan iepazīstot darbiniekus ar savu kultūru, gan padarot biroja dzīvi jautrāku un krāšņāku. Arī jauniem darbiniekiem ir daudz vieglāk iekļauties kolektīvā, ja ievadapmācības notiek klātienē un ar kolēģiem iepazīties iespējams uzreiz.


Mēs apzināmies, ka divi gadi attālinātā darba ir krasi mainījuši darba ņēmēju ikdienu un paradumus, tāpēc ik dienu turpinām strādāt pie tā, lai padarītu biroju par mājīgāku vietu. Esam ieviesuši “Suņu dienas” birojā un šobrīd strādājam pie tā, lai kļūtu par dzīvniekiem draudzīgu biroju un mūsu darbiniekiem nebūtu jāuztraucas, ka četrkājainais draugs jāatstāj mājās viens. Lai vairāk veidotu biroju kā satikšanās vietu, viedokļu apmaiņu, inovāciju rašanos, sākam arī pārdomāt biroja iekārtojumu un ilgtermiņā vēlētos samazināt darba galdu rindas, padarot plašāku atpūtas telpu un lielāku sadarbības zonu.


Protams, būs situācijas kad dēļ klienta un biznesa specifikas vai drošības prasībām darbu var būt nepieciešams veikt klātienē "Cognizant" vai klientu biroja telpās. Tomēr mēs priecājamies, ka mūsu darbiniekiem ir pieejami visi vajadzīgie rīki, lai veiksmīgi pildītu darba pienākumus gan strādājot no biroja, gan strādājot attālināti.