Foto: "Shutterstock"

Attālinātā darba higiēna
Noderīgi padomi, lai nepazustu citā realitātē
Pandēmija pārmaiņas ieviesa daudzu uzņēmumu ikdienā, un piespiedu kārtā nācās pielāgoties un strādāt no mājām. Protams, attālinātam darbam ir dažādi patīkami aspekti – nav jāpavada laiks ceļā, vairāk laika var pavadīt ar mājdzīvniekiem, kā arī no rītiem nedaudz ilgāk pagulēt. Tomēr tas rada papildu izaicinājumus komunikācijā ar kolēģiem un var ietekmēt arī produktivitāti.
Rutīna ir nepieciešama
Lai no rīta noskaņotos darbam, uzreiz pēc piecelšanās sēsties pie datora nav vēlams. Tā vietā var apmānīt savu ķermeni un iziet nelielā pastaigā, tādējādi radot sajūtu, ka patiešām dodies uz darbu. Tikpat svarīgi ir izstrādāt rīta rutīnu – tā var būt brokastošana noteiktā laikā, vingrošana vai kafijas pagatavošana. Izmanto laiku, ko pavadītu ceļā ofisu, lai pamostos un sagatavotos darbam.

Izveido dienas grafiku – nosaki, kuras stundas veltīsi darbam, bet kad varēs atpūsties. Nereti, strādājot no mājām, šīs robežas izplūst un darba dienas vidū tiek mazgāti trauki un gludināta veļa, bet vakaros apdarīts iekavētais, piemēram, rakstīti e-pasti. Piefiksē, kurās stundās esi visproduktīvākais, attiecīgi šajā laikā ieplāno paveikt sarežģītākos uzdevumus. Datorā paškontroles nolūkos iespējams instalēt lietotnes, kas mēra produktivitāti un uzskaita, piemēram, sociālajos tīklos pavadīto laiku.

Attālinātam darbam ir arī mīnusi, viens no tiem – saziņa ar kolēģiem nenotiek klātienē. Tādēļ biežāk izmanto telefona vai video zvanus, jo, rakstot e-pastus un īsziņas, nav iespējams redzēt sarunu biedra žestus un mīmiku un dzirdēt intonāciju. Plānojot video zvanu, pārliecinies, ka fonā nav redzama nekārtība, pielāgo apgaismojumu un izvēlies zolīdu apģērbu – strādāt pidžamā vai mājas tērpā nav vēlams. Vienmēr ieslēdz kameru.
Sava vieta darbam, sava atpūtai
Informē ģimenes locekļus par svarīgām sapulcēm, vienojieties, kad tevi nedrīkst traucēt. Dalot darba telpu ar partneri vai bērniem, ieviesiet “klusās stundas”. Ja darbā izmanto čatu, kur var uzstādīt statusu, izmanto to – kad nepieciešams īpaši iedziļināties kādā uzdevumā, izvēlies "netraucēt" funkciju, kā arī pabrīdini kolēģus, ka tuvākajās stundās būsi aizņemts.

Ārkārtīgi svarīgi ir iekārtot zonu darbam, ideāli, ja tā ir slēgta, atsevišķa telpa. Izvēlies ergonomiskas mēbeles vai vienojies ar darba devēju, ka no biroja drīkst paņemt gan krēslu, gan monitoru. Lai vakaros un brīvdienās nerastos kārdinājums pastrādāt, datoru var noslēpt atvilktnē vai skapītī.

Strādājot no mājām var rasties sajūta, ka vienmēr jābūt tiešsaistē un pieejamam kolēģu jautājumiem, tādēļ pie datora pašam nemanot var pavadīt ilgāku laiku. Paņemt nelielu pauzīti, lai sakopotu domas un atpūstos, ir pat ieteicams, un par to nav jājūtas slikti. Apzinies, ka kādā brīdī ir jābeidz strādāt un jāvelta laiks sev. Strādājot no mājām to izdarīt var būt grūtāk, tādēļ nosaki laiku, kad datoram obligāti jābūt izslēgtam.
Izmēģini kādu no šiem ieteikumiem!
  • Lai noskaņotos darba cēlienam, uzvelc "darba drēbes", ko pēc darba laika beigām noģērb;
  • Izmēģini strādājot austiņās klausīties dažādu žanru mūziku – ritmisku elektroniku vai klasisko mūziku, lai uzlabotu koncentrēšanās spējas;
  • Izveido darāmo darbu sarakstu un izsvītro padarītos;
  • Mobilo telefonu atstāj citā istabā, lai izvairītos no sociālo tīklu lietošanas;
  • Reizi stundā piecelies un izstaipies. Ja nepieciešams, uzliec modinātāju, kas ik pēc noteikta laika atgādinās to izdarīt;
  • Mēģini katru dienu brokastis un pusdienas ēst vienā un tajā pašā laikā;
  • Pusdienu pauzē neskaties ne datora, ne telefona, ne televizora ekrānā. Regulāri atpūtini acis – paskaties tālumā un veic acu vingrinājumus.

Laikā, kad aktīvi sākām strādāt attālināti no mājām vai jebkuras vietas pasaulē, secinājām, ka elastīgas darba vides modelī vēl lielāka loma ir atgriezeniskās saitei.

Solvita Bruģe
SIA "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktores p.i.
"tet" pieredzE

Elastīga darba vide šobrīd ir "Tet" ikdiena un tā ir uz palikšanu. Taču ir ieguldīts liels sagatavošanās darbs, izpēte un pielāgošanās, lai, izvēloties strādāt attālināti, darbs noritētu efektīvi, droši un saskaņoti. Tāpat, iesaistot darbiniekus, kopā esam vienojušies par attālinātās sadarbības pamatprincipiem, piemēram, par atbilstošākajām saziņas platformām atšķirīgajām saziņas vajadzībām vai kameras ieslēgšanu visās attālinātajās sanāksmēs. Tas ir higiēnas un kultūras jautājums, pie kura joprojām strādājam.


Laikā, kad aktīvi sākām strādāt attālināti no mājām vai jebkuras vietas pasaulē, secinājām, ka elastīgas darba vides modelī vēl lielāka loma ir atgriezeniskās saitei. Tādēļ pusotra gada laikā lielākā daļa kolēģu ir piedalījušies atgriezeniskās saites mācībās kopā ar profesionālu treneri, kā arī esam aktīvi komunicējuši, lai veicinātu atgriezeniskās saites sniegšanu un arī pieprasīšanu. Tā ir neatņemama caurspīdīgas sadarbības kultūras sastāvdaļa, tādēļ atgriezeniskās saites sniegšanu un saņemšanu esam definējuši kā vienu no mūsu piecām kritiskajām pamatprasmēm, kas nepieciešamas ikvienam kolēģim.

Jāatceras, ka līdz ar iespēju strādāt elastīgi, nāk arī atbildība saglabāt iniciatīvu un piestrādāt pie iekšējas motivācijas arī tad, kad biroja sienas un kolēģi nav blakus.

Gvido Liepiņš
"Samsung Electronics Baltics" HR un Administratīvā departamenta vadītājs
"SAMSUNG" pieredzE

Pirms pandēmijas par attālināto darbu bija ierasts domāt kā par ekskluzīvu priekšrocību start-up uzņēmumos, bet ne lielās korporācijās. Taču globālā pandēmija iemācīja uzņēmumiem pielāgoties, un jau šobrīd tā ir ikdienišķa lieta arī "Samsung" – darbiniekam ir iespēja izvēlēties, kur un kā strādāt. Taču efektīvi strādāt šādā modelī ir jāmāk. Pēc pāris gadu aktīva attālinātā un hibrīddarba modeļa varam secināt, ka tas strādā ar lieliskiem rezultātiem tiem darbiniekiem, kuri māk vadīt savus resursus un efektīvi izvirzīt prioritātes. Neredzot darbiniekus klātienē, galvenā mēraukla ir sasniegtie rezultāti, paveiktais, nevis pavadītas stundas pie datora. Lai palīdzētu mūsu darbiniekiem un komandu vadītājiem šajā pārejā, mēs sākām ar apmācību/vebināru sēriju par to, ko tad nozīmē hibrīddarbs, kā pārvaldīt savas prioritātes un laiku, kā sadarboties un komunicēt. It īpaši vadītājiem tas nozīmē papildus loģistiku un plānošanu, tāpēc ļoti iesakām šādu apmācību organizēšanu uzņēmuma līmenī vai arī darbiniekiem individuāli meklēt iespējas uzlabot savas laika un darbu plānošanas iemaņas.


Otrs būtiskais aspekts, kas, mūsuprāt, nosaka izdošanos, ir piesaistes saglabāšana. Organizāciju līmenī tas ir izaicinājums, kas prasa radošu pieeju, taču katra individuālajā kontekstā ir jāatceras, ka mēs paši veidojam savu vidi un paradumus. Zelta likums ir komunikācija un robežu, gan savu, gan kolēģu, ievērošana. Mēs neredzam viens otru, tāpēc ir būtiski izturēties atbildīgi pret savu un citu laiku, daudz rūpīgāk plānojot dienu. Tāpat būtiska ir mūsu klātesamība – gan vizuāli, ieslēdzot kameras videosapulcēs, gan verbāli – aktīvi līdzdalība. Ja mēs ieņemam pasīva vērotāja lomu, tad agri vai vēlu zudīs gan degsme, gan motivācija, līdz ar to arī piesaiste. Jāatceras, ka līdz ar iespēju strādāt elastīgi, nāk arī atbildība saglabāt iniciatīvu un piestrādāt pie iekšējas motivācijas arī tad, kad biroja sienas un kolēģi nav blakus.


Daži praktiski padomi, kas palīdz "Samsung" darbiniekiem:


  • Laicīgi gatavoties darba dienas beigām, neuzsākot jaunu komunikāciju vai sarežģītus darba uzdevumus dienas beigās.
  • Sagrupēt vairākus jautājumus un rezervēt 10-15 minūtes, lai sazvanītos ar kolēģi, tā vietā, lai plānotu kārtējo sapulci.
  • Sākt dienu ar rīta rituālu – gardām brokastīm, smūtiju un fona mūziku produktivitātei, lai noskaņotu sevi enerģiskai darba dienai.
  • Rezervēt laika blokus kalendārā, gan produktīvam darbam, gan komunikācijai un problēmu risināšanai ar kolēģiem.

Hibrīda darba režīms prasa lielāku cilvēka iekšējo disciplīnu, cik labi viņš var organizēt savu darba dienu, lai ne tikai darba nedēļa, bet arī mēnesis, ilgāks laika posms būtu saplānots.

Inga Zvaigzne
"Accenture" Darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā
"ACCENTURE" pieredzE

Uzņēmumiem ir uzkrāta pieredze attālināta darba organizēšanā. Darbinieki ir iemācījušies strādāt attālināti, iekārtojuši ērtas darba vietas un aizvien biežāk nevēlas atgriezties birojos. Atbilstoši pētījumiem, produktivitāte necieš, ir gadījumi, kad tā uzlabojas, tomēr ir riska faktori, kurus darba devēji sāk apzināties, piemēram, darbinieku digitālais nogurums, kā arī attālinātā darba modelī samazinās saikne starp darbinieku un uzņēmumu. Līdz ar to šobrīd uzņēmumi aizvien vairāk runā par elastīgu jeb hibrīda darba režīma modeli, kas paredz daļu laika strādāt attālināti, bet daļu – klātienē. Uzņēmumi sāk skaidrāk definēt hibrīda darba modeļa pieejas, kas būs veids, kā strādāsim turpmāk.


Runājot par hibrīddarba kultūru, vadītājiem ir jādomā, kā saglabāt katra uzņēmuma autentisko un unikālo kultūru, kas satur kopā komandas, rada izpratni darbinieku starpā no pusvārda, palīdz ātrāk nonākt līdz rezultātam. Labā ziņa ir tāda, ka attiecības nevar digitalizēt un cilvēks joprojām ir emocionāla, sociāla būtne, kam nepieciešams kontakts. Hibrīda darba modelī uzņēmumiem ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem. Digitālās etiķetes un tehnoloģiju galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēks nejūtas atstumts vai netiek sadzirdēts, vai taisni pretēji – nespēj uztvert to, kas notiek sanāksmes telpā, zvanā. Ideāli, ja sapulcēm hibrīda darba modelī ir divi moderatori, jo sapulces vadītājs nevar vienlaicīgi atbildēt par tehniskajām niansēm un vadīt sapulci. Mūsu pieredze liecina, ka hibrīda darba modelī veiksmīgi var organizēt arī dizaina domāšanas darbnīcas, kad sarunas notiek gan analogā, gan digitālā formātā, bet sarunu rezultāts tiek piefiksēts digitāli.


Strādājot attālināti, cilvēkam nevajadzētu aizmirst par fonu (vislabāk – korporatīvi izstrādāts), savukārt, strādājot no biroja, vislabāk fonu neizmantot, lai sarunās, kurās piedalās vairāki kolēģi, viedās kameras var ērti pārslēgties no viena dalībnieka uz otru.


Hibrīda darba režīms prasa lielāku cilvēka iekšējo disciplīnu, cik labi viņš var organizēt savu darba dienu, lai ne tikai darba nedēļa, bet arī mēnesis, ilgāks laika posms būtu saplānots. Tāpat par plānošanu nedrīkst aizmirst dienās, kad cilvēks dodas uz biroju. Mūsdienās laiks, ko darbinieki pavada kopā birojos, kvantitatīvi ir īsāks, tomēr kvalitatīvāks. Paldies Dievam, ka pandēmija ir norieta fāzē un varēsim atgriezties sabalansētā režīmā. Elastīgs darba modelis nodrošina daudz priekšrocību, cerams, ka būsim pietiekami gudri, lai spētu izmantot abus formātus tā, lai uzlabotu produktivitāti un nodrošinātu labāku darba un privātās dzīves balansu.