Augusta vidū Turcijas čempionāta spēli starp "Galatasaray" un "Giresunsport" komandām aizēnoja brazīliešu aizsarga Markau sarkanā kartīte par sitienu komandas biedram. Mača otrajā puslaikā Markau iesaistījās strīdā ar Muhamedu Akturkoglu, kurš bija kaut ko pateicis brazīlietiem un pielika pirkstu pie lūpām, mudinot klāt pieskrējušo komandas biedru paklusēt. Markau uz šo aicinājumu reaģēja ar sitienu ar galvu, bet pēc brīža iesita komandas biedram arī ar roku.
"Esmu cilvēks, tāpat kā jūs, bet nespēju parādīt priekšzīmīgu uzvedību. Pirmkārt, es atvainojos Kerema mātei un tēvam, tad atvainojos arī savam brālim Keremam par savu uzvedību," vēlāk "Twitter" publicētajā video teica Markau. "Es saprotu, ka jūs, iespējams, vairs nevēlaties mani (savā komandā). Es cienu visus (kluba) lēmumus, kas attiecas uz mani." Turcijas Futbola federācija vēlāk piesprieda brazīlietim astoņu spēļu diskvalifikāciju.
Protams, šāda veida incidenti ir retums, taču tas ne tuvu nebija pirmais un droši vien arī ne pēdējais konflikts komandas biedru starpā. Zviedru futbolista Zlatana Ibrahimoviča savdabīgais raksturs futbola sabiedrībai izsenis nav nekāds noslēpums, turklāt viņš pats nekad nav centies šo pieņēmumu mainīt. Pat saskarsmē ar komandas biedriem. Lai cik meistarīgs viņš būtu laukumā, Zlatans nereti nespēja izveidot labas attiecības ar kolēģiem, brīžiem kārtojot tās ne tikai ģērbtuvēs, bet arī laukumā. Tā notika Amsterdamas "Ajax" laikos, kad viņš izlašu spēlē tīši apskādēja kluba biedra Rafaela var der Vārta kājas, bet "Juventus" rindās pa aci norāvās franču aizsargs Jonatans Zebinā.
Tomēr pats zīmīgākais izlēciens konfliktos ar komandas biedriem tika pieredzēts AC "Milan", kur Zlatans nesadalīja ceļu ar vienu no visu laiku labākajiem amerikāņu futbolistiem Oguči Onjevu.
