Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
15. Novembris  | 1921

1921. gads: Latviju atzīst de iure un uzņem Tautu Savienībā, notiek cīņa par Latvijas nosaukumu franču valodā

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes de iure atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Arhīva foto

Sabiedroto konferences prezidenta Aristīda Briāna parakstītās 1921. gada 26. janvāra notas par Latvijas de iure atzīšanu tulkojums latviešu valodā. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Janvārī Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Londonā, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai. 26. janvārī sabiedroto Augstākā padome vienbalsīgi atzina Latviju un Igauniju de iure.

21. janvārī sievietēm Zviedrijā tika piešķirtas balsstiesības, savukārt Livorno, Itālijā, tika dibināta Itālijas Komunistiskā partija.

18. martā Rīgā tika noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju. 24. martā Montekarlo sākās Sieviešu olimpiāde (Olympiades Féminines / Jeux Olympiques Féminins) – pirmais starptautiskais sporta notikums sievietēm piecu dienu garumā Montekarlo reģionā, Monako.  

22. septembrī Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā. Tautu Savienības pilnsapulcē “par” balsoja 38 valstis, bet “pret” – neviena.

27. aprīlī pret Kārli Ulmani tika vērsts atentāts, bet uzbrucēju plāni neīstenojās.

1921. gada 1. jūlijs – oficiālais Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas datums.

Uz āru sludinājām apvienošanās ideju, savā starpā skaldījāmies – satīrisks atskats uz pirmajiem trim Latvijas neatkarības gadiem

1921. gada 18. novembrī satīras izdevums “Svari” atskatās uz pirmajiem trim neatkarīgās Latvijas gadiem – stāsta par finanšu ministriem, kas mainās kā untumainas dāmas kavalieri, par pašmāju liķieriem, kas veldzē no daudzajām runām, par melnajiem mākoņiem, kas brīžiem savelkas pār dzidrajām demokrātijas debesīm.

“O, mēs šais trijos gados esam strādājuši un darbojušies daudz un dažādi! Gan ar muti, gan ar dūri, gan ar prātu un naudu. Ar visādiem mūsu rīcibā esošiem līdzekļiem... Runāts, cik nav runāts vien? Gan mītiņos, gan biedribās, gan tautas sapulcēs, gan banketos, gan goda mielastos un neskaitāmās komitejās un komisijās. Un mute kad ir sākuse nogurt un izžūt, jaunu spēku un valgmi tai allaž ir snieguši mūsu pašu fabricetie vīni un liķieri!

Ekrānuzņēmums

Pirmie patstāvibas gadi – tas ir mūsu maijs, mūsu dzīves pavasars! Cik partiju, nodaļu un centrālkomiteju par šo laiku nav sadīguši, kādas šeptes uzplaukušas, kāda spekulācija uzziedejusi? Ziedonī, kad gaiss dun no saules, puķes smaržo un viss apkārt veras, zied un dzied – vaj vaļas tad domāt par saimnieciskiem plāniem un sistēmu? Pavasarī ir sēkla jāizsēj. Augļus gaida rudenī. Un cerību pilni uz bagātīgu ražu mēs sākām izsēt savas finanses. Ko viens sējējs nespēja, to izdarīja otris, jo finanču ministri mainijās kā untumainas dāmas kavalieri. Un rublits krita visur: gan smiltī, gan uz akmeņiem, gan nepraktiskos un nevajadzīgos uzņēmumos, gan spekulantu kabatās, gan biržā, gan ārzemju firmu rokās... Dažs grauds dīga, cits nonīka, citu aiznesa līkdegune vārna. Gāja jau visādi, gan šā, gan tā.

Partijas savā starpā plēsās uz nebēdu un špricēja indi uz visām pusēm. Melni mākoņi dažreiz satumsa pēc dzidrajām demokrātisma debesim un draudēja ar krusu. Bet nolija spirgans lietutiņš. Un apsvētīja – saimneeku laukus... Strādneeks sūkstījās. Fabriku skursteņi, kovārņu ligzdu aizmūrēti, negribēja lāga vilkt. Un nevilka ari daža utopiska programa... Bet zemes gribējās viseem. Muižas tika mēritas, dalitas un piešķirtas. Pirmām kārtam savējiem un tad citiem. Siltuma, neskatoties uz milzigiem mežu izcirtumeem, netrūka. Pastāvigā rīvēšanās mākslas, sadzīves, politiskos un personigos jautājumos daudzus sasildija. Un apgaismoja – elektrisko staciju izbūves projekti.

Visi tika apģērbti, jo vilnas bija pa pilnam: apcirpa gan likumus, gan budžetus, gan ierēdņu algas. Tauta ar katru ešelonu vairojās. Jaunpeedzimušee pilsoņi tūlit ķērās pie darba, atverot galantērijas un citus veikalus.

Ikviens zināja savas teesibas un prasibas un kaunējās no pienākumiem. Pat tādi, kas aiz pārskatīšanās Satversmes sapulcē bija ievēleti, ja citu neko nespēja, piedalijas akurāti balsošanā. Ja, gāja jau visādi, kur nu visu apraksti!? Braucām viesos, un pee mums brauca viesi. Reprezentējāmies un tikām reprezentēti. Sarīkojām balles, tējas vakarus un dejojām šīberi. Ģērbām savas dāmas zeltā un paši sēdējam uz apsūdzēto sola. Uz āru sludinājām apvienošanās ideju, savā starpā skaldījamies. Trīs gadi... liekas, ne visai ilgs laika sprīdis, bet kādi laiki, kādi vēsturiski raibumi nav pieredzeti!

Mēs paši esam savas zemes saimnieki, un tomēr jāatzīst, ka mūsu zeme vēl tālu nav “iztaisīta”. Mums vēl reiz jāsaka: Lai top! Lai dzīve top jaunradīta! Visi pie darba! Saka, Dievs esot pasauli radījis sešās dienās un septītā atdusējies no saviem darbiem. Trīs gadi – tās ir trīs valsts darba dienas. Ne vairāk! Bet mēs neesam dievi, lai gan dažs sevi par tādu iedomajas. Mēs nedrīkstam domāt par atdusu. Bez tam – Dievs bija viens un netraucēti izveda savu programu. Mums turpretim ik uz trīs cilvekiem ir piecas partijas. Mums ir – jācīnās! Mums ir – jāraujas!!”

Latvija, Letonija, Lettonie?

1921. gadā aktuāls kļūst jautājums par Latvijas valsts nosaukumu citās valodās. Izdevums “Latvis” novembra sākumā raksta: “Sāpīgais un ļoti svarīgais Latvijas vārda jautājums franču un citās neo-latīņu valodās nu galīgi un laimīgi izšķirts. Tagad Augstskolas valodnieciski filosofiskā fakultāte nolēma, ka oficiālā lietošanā galīgi jāieved īstais, skaistais Latvijas vārds, kas atrodams arī svinīgajā Versaļas miera līgumā un daudzos citos dokumentos, un jāatmet mums svešais, ģermāniskais, neglītais un visā ziņā nederīgais “Lettonias” nosaukums. Tātad uz priekšu franču valodā jālieto “Latvie” un “Latvia”. Šo savu lēmumu Augstskola sola iesniegt Ārlietu ministrijai. Te vēl jāpiezīmē, ka daudzi franču laikraksti bieži vien lietoja vārdus “Latvie” un “Latvia”, lai gan mūsu sūtniecība par nožēlošanu visur kultivēja vācisko “Lettonie”, kas ļoti kaitē Latvijas lietas propagandai Francijā.”

Ekrānuzņēmums

16. novembrī uz šo rakstu izdevumā “Latvis” publicēta Dr. O. Grosvalda atbilde: “Kādu laiku (1919. un 1920. g. sākumā) Parīzes delegācija un sūtniecība mēģināja lietot vārdu “Latvia” jeb “Latvie” (lietojot veco vārdu iekavās), bet drīz pārliecinājās, ka šis mēģinājums nav izdevies, jo franču publika pret tādiem jauninājumiem izturējās neuzticīgi un šī vārda lietošana noveda pie visādiem nevēlamies pārpratumiem. Vārds “Lettonie” ir vecs franču vārds un kā tāds pazīstams franču skolās, zinātniskajās iestādēs un presē. Tas atrodams visās vārdnīcās. Pilnīgi aplams ir apgalvojums, ka daudzi franču laikraksti bieži vien lieto vārdu “Latvie”. Izņemot divus, trijus avīžu numurus, kur iespiesti paša autora sūtītie ziņojumi vai uzsaukumi, tādus neizdosies atrast. Turpretim sūtniecība savos arhīvos glabā simtiem dažādu franču avīžu, kur vienīgi lietots vārds “Lettonie”.”

Novembrī arī Ministru kabinets sēdē pieņēma rezolūciju, ka visos rakstos franču valodā Latvija apzīmējama kā “Lettonie”.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918