Zaļi, viedi un digitāli: 10 atziņas pēc pirmā energoapgādes inovāciju foruma 'AC/DC Tech'
Foto: Publicitātes foto

Energoapgādes nozare visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, ko veicina gan tehnoloģiju attīstība, gan starptautiskie klimatneitralitātes mērķi un ar to saistīti politiskie lēmumi. Ambiciozo mērķu sasniegšanā priekšā ne mazums izaicinājumu, ko nav iespējams pieveikt bez ciešas sadarbības starp nozares pārstāvjiem, – to visi kā viens atzina AS "Sadales tīkls" pirmā foruma "AC/DC Tech" eksperti. Atskatoties uz pasākumu, piedāvājam iepazīties ar 10 atziņām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1. Latvija zaļajā domāšanā un darbos pārsniedz Eiropas vidējo līmeni un enerģētikas ziņā dēvējama par zaļu valsti, jo lielu daļu elektroenerģijas ražojam hidroelektrostacijās, proti, izmantojot videi draudzīgu metodi. Salīdzinājumam – Igaunijā vēl pavisam nesen lielāko daļu enerģijas ražoja, sadedzinot degslānekli, kas ir apkārtējai videi ļoti kaitīgs veids. Šobrīd Latvijā saražotās zaļās elektroenerģijas īpatsvars ir 41%.

2. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam (NEKP) sagatavots ar mērķi šajā starpposmā nodrošināt efektīvu virzību uz lielo 2050. gada klimatneitralitātes mērķi – CO2 nulles emisiju līmeņa sasniegšanu visā Eiropā. Tas paredz:

  • nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā (šobrīd ir 41%);
  • nodrošināt vismaz 7% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas transporta galapatēriņā (šobrīd ir 1,7%);
  • nodrošināt vismaz 3,5% moderno biodegvielu īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā (šobrīd ir 0%);
  • nodrošināt primārās enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 47,22 TWh (pašlaik ir 54 TWh);
  • katru gadu nodrošināt vismaz 0,372 TWh jauna enerģijas ietaupījuma, lai sasniegtu vismaz 20,47 TWh kopējo enerģijas ietaupījumu 2021.–2030. gada periodā;
  • aktivizēt ēku atjaunošanu – 10 gadu laikā renovēt vismaz 500 tūkstošus kvadrātmetru tiešās pārvaldības ēku un samazināt siltumenerģijas patēriņu ēkās līdz 100 KWh uz kvadrātmetru gadā;
  • samazināt importa īpatsvaru iekšzemes enerģijas patēriņā līdz 30–40% (pašlaik 44%) un nodrošināt, ka imports no trešajām valstīm nepārsniedz 14,1 TWh.

3. Lai nodrošinātu NEKP īstenošanu, būtiski būs jātransformē elektroapgādes sistēma, pakārtojot to izkliedētai jeb divvirzienu elektroenerģijas plūsmai, kas tīklā strauji pieaug līdz ar zaļo inovāciju (saules elektrostacijas, vēja stacijas, mikroģeneratori) ienākšanu. Vēsturiski elektrotīkls netika būvēts izkliedētai ģenerācijai, tādēļ šie būtiskie pasākumi prasīs lielus finanšu resursus, un, lai tas nenotiktu par sabiedrības līdzekļiem – ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu –, būtu svarīgi šim mērķim piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu.

4. Klimats mainās gan pasaulē, gan Latvijā, turklāt visai strauji. Sevišķi lielas izmaiņas novērojamas pēdējos 150 gados pēc industriālās revolūcijas, kas izpaužas kā siltumnīcas efektu veidojošo gāzu koncentrācijas palielinājums atmosfērā, kā rezultātā paaugstinās gaisa temperatūra. Lielāko ietekmi uz šiem procesiem rada transporta, lauksaimniecības, rūpniecības un enerģētikas nozares.

Latvijā visstraujākās klimata pārmaiņas vērojamas pēdējo 5–7 gadu laikā, kas izpaužas kā krasa vidējās temperatūras pieaugšana. Pašreizējās prognozes liecina, ka līdz gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināties par 4–5,5 grādiem, un šīs temperatūras svārstības tiešā vai netiešā veidā rada izmaiņas visās tautsaimniecības nozarēs, tostarp arī enerģētikas jomā, piemēram, karstajās vasarās vairāk varētu būt nepieciešami gaisa kondicionieri, kas savukārt radīs papildu slodzi uz elektroenerģijas sistēmu. Klimata pārmaiņas varētu ietekmēt arī palu sezonu, kas savukārt ietekmēs to, kad un cik daudz paši varēsim saražot elektroenerģiju no ūdens un cik bieži būs jāmeklē citi enerģijas ražošanas avoti vai tā jāiepērk. Jāuzsver, ka klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai enerģētikas nozari. Līdz ar tādiem it kā patīkamiem scenārijiem kā ilgāks veģetācijas periods tās var nest arī jaunu kaitēkļu invāzijas, līdz šim netipiskas augu slimības un daudz citu neprognozējamu seku.

5. Klimatneitralitāte jeb CO2 nulles emisiju līmeņa sasniegšana, kas ir ES mērķis līdz 2050. gadam, elektroenerģijas jomā mainīs it visu – elektrības ražošanu jeb ģenerāciju, tās pārvadi, sadali, patēriņu, sistēmas vadību, tirgu –, ietekmējot gan nozari, gan elektroenerģijas lietotājus. Attīstībā milzīga nozīme būs digitalizācijai un dažādām datos balstītām inovācijām. Attīstīsies arīdzan jauni pakalpojumi un patēriņa veidi – arvien vairāk elektroenerģiju izmantos apkurē, tā būs nepieciešama, lai uzlādētu akumulatorus, plaši lietotu attālināti vadāmās ierīces, izmantotu elektroauto utt.

6. Pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" aktuāls jautājums ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu un atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām; tā plānota 2025. gadā. Sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu nozīmēs drošību, neatkarību un ekonomiskus ieguvumus, piemēram, elektroenerģijas cenu izlīdzināšanos. Tāpat sinhronizācija ar Eiropas tīkliem pozitīvi ietekmēs ES izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Patlaban Baltijas tirdzniecība ar Krievijas elektrosistēmu notiek ar viena monopola spēlētāja starpniecību, kam salīdzinājumā ar Eiropu ir būtiskas atšķirības vides prasību jomā. Eiropā elektroenerģijas ražotāji maksā nodevas par ogļskābās gāzes emisijām, savukārt Krievijas sistēmā strādājošajiem ražotājiem tas nav jādara, līdz ar to rodas konkurences kropļojumi.

7. Neatkarīgi no atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstības, tostarp mikroģeneratoru izmantošanas straujā pieauguma, ražojot elektroenerģiju pašpatēriņam, elektroenerģijas sadales infrastruktūras loma nemazināsies, tieši pretēji – tā pieaugs, nodrošinot klientiem iespēju gan nodot pašu saražoto enerģiju publiskajā tīklā, gan pēc nepieciešamības to no tīkla paņemt. Tas ļaus patērētājiem elektroapgādes ziņā nebūt atkarīgiem no laika apstākļiem, kas ir neprognozējami un svārstīgi.

Būtībā paralēli ierastajām funkcijām sadales operatoram, AS "Sadales tīkls", patlaban parādās jauna – enerģijas akumulēšana un plūsmu koordinācija – elektrības nogādāšana klientam vai nepieciešamības gadījumā uzņemšana atpakaļ tīklā. Nākotnē "Sadales tīklam" būs jānodrošina energokopienām iespēja dalīties ar energoresursiem, mājsaimniecībai vai uzņēmumam uzstādīt mikroģeneratoru un ražot elektrību pašpatēriņam, nodot to atpakaļ tīklā un, kad nespīd saule vai nepūš vējš, saņemt elektroenerģiju ierastajā veidā – no publiskā tīkla, tāpat kā līdz šim.

8. Nozare virzās uz arvien lielāku datu centralizāciju, standartizāciju un harmonizāciju, jo tikai tādā veidā var nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu energoapgādi. Būtisks izaicinājums – strauji pieaugošais datu apjoms. Tiecoties uz pilnīgu elektrotīkla automatizāciju un digitalizāciju nākotnē, pieaugs gan viedo sensoru daudzums, gan datu apjoms, tāpēc, attīstot digitālo infrastruktūru šodien, ir jāraugās ar ļoti skaidru skatu nākotnē, jo patērētājs kļūs par aktīvu elektroenerģijas tirgus dalībnieku, kā rezultātā pieaugs tirgus dalībnieku savstarpējai koordinēšanai un procesu automatizācijai tik ļoti nepieciešamās digitālās infrastruktūras un datu pakalpojumu nozīme.

9. Energosistēmas sabalansēšanā nākotnē vērā ņemams potenciāls ir patēriņa reakcijas pakalpojumu sniedzējiem jeb agregatoriem. Ar to palīdzību tiks apzināti elektroenerģijas lietotāji, kas būtu gatavi savu elektrības patēriņu samazināt vai palielināt kādā noteiktā laika posmā, šādi veicinot kopējās sistēmas efektivitāti un vienlaikus ietaupot savus finanšu līdzekļus.

10. Latvijā ir liels, bet līdz šim īsti neizmantots potenciāls enerģētikas jaunuzņēmumu izveidē. Lai to sekmētu, ļoti svarīgi ir saņemt atbalstu no lielajiem nozares spēlētājiem – "Sadales tīkla", "Augstsprieguma tīkla", "Tet", "Latvenergo" un citiem, kam jākļūst arvien atvērtākiem uz sadarbību ar topošajām jaunajām biznesa struktūrām – sākot ar konsultācijām, anonimizētu datu nodrošināšanu, atbalstu testēšanā. Jaunuzņēmums var būt veiksmīgs, ja tiek radīts starptautiski izmantojams produkts. Savukārt, lai ar produktu veiksmīgi startētu starptautiskajā tirgū, nepieciešams nozīmīgs pirmais klients, piemēram, kāds liels Latvijas enerģētikas uzņēmums.

Pirmo energoapgādes inovāciju forumu "AC/DC Tech" atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kam sekoja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona uzruna. Foruma pirmajā daļā uzstājās pieci eksperti: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūta vadošā pētniece, asociētā profesore Dr. sc. ing. Laila Zemīte, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Gatis Junghāns un "Sadales tīkla" datu platformas vadītājs Tomass Liepnieks.

Savukārt otrajā daļā – četrās paneļdiskusijās – par tādiem tematiem kā nākotnes klientu apkalpošanas izaicinājumi elektroenerģijas tirgū, elektroenerģijas patēriņa reakcijas agregācijas potenciāls un nozīme, datos balstīta viedā enerģētika un Latvijas enerģētikas jaunuzņēmumu nākotnes potenciāls diskutēja jomu speciālisti no "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla", kā arī eksperti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), uzņēmumiem "Enefit", "Tet", "Ignitis Latvija", "ETAGO", "Data Mining Solutions", "Latvenergo" un tā tirdzniecības zīmola "Elektrum", organizācijas "Green Tech Cluster", "Labs of Latvia" u. c.

"AC/DC Tech" ir Latvijā pirmais energoapgādes inovāciju forums, ko organizē "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu par nozares transformāciju ar lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un tuvākajos gados gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā. Forums iecerēts kā gadskārtējs nozares notikums, aktualizējot un attīstot apspriežamo tematu klāstu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form