Igaunijas nedēļas izdevums "Eesti Ekspress" ceturtdien raksta, ka, pēc tā rīcībā esošajām ziņām, bijušās PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) izplatījusi nepatiesu informāciju par 36.igauņu policijas bataljonu, kurš esot piedalījies ebreju slepkavošanā Baltkrievijā, jo dokumentālu pierādījumu šiem apgalvojumiem nav.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nedēļas izdevums vēsta, ka pēc Otrā pasaules kara līdz 1963. gadam VDK nesekmīgi mēģināja pierādīt bataljona līdzdalību ebreju masveida slepkavošanā Novogrudokā.

"Ticamu faktu VDK nebija, tāpēc darbā tika laista fantāzija," norāda "Eesti Ekspress". "Acīmredzot, to saprata arī kara tribunālā, tāpēc arī notiesāja bijušos bataljona kareivjus tikai uz 25 gadiem nometnēs," raksta nedēļas izdevums.

Intervijā laikrakstam vēsturnieks Erihs Kaups uzsver, ka par līdzdalību ebreju slepkavošanā bijušajiem bataljona kareivjiem būtu piespriests nāves sods, nevis nometnes ar vēlāku nometināšanu izsūtījumā līdz pieciem gadiem.

"Fantāzijas, kurām aizsākumu radījusi VDK, nevis patiesības meklējumi, turpinās arī šodien, kā tas noticis ar gadījumu par "Dzelzs krustu" piešķiršanu igauņiem it kā par piedalīšanos ebreju masu slepkavībās. Igauņi šo apbalvojumu saņēma nevis par Novogrudoku, bet par piedalīšanos Staļingradas kaujā, un tas ir fakts. Burts "F" - "fronte" - Igaunijas bataljona nosaukumā nozīmēja, ka šis bataljons bija frontes vienība," raksta "Eesti Ekspress".

Simona Vīzentāla centrs, kas izmeklē kara laikā pret ebrejiem pastrādātos noziegumus, apgalvo, ka 36. igauņu policijas bataljons piedalījies ebreju masveida slepkavošanā Novogrudokā.

"Dīvainā kārtā izrādās, ka Igaunijā nav neviena dokumentāla pierādījuma, kas liecinātu par ebreju iznīcināšanu Novogrudokas pilsētā. Pat drošības policijai nav ticamu dokumentu par masu slepkavībām Novogrudokā," raksta "Eesti Ekspress".

Viens no ticamākajiem dokumentiem izrādījies ziņojums par bataljona darbību, kuru 1943. gadā uzrakstījis viens no bataljona komandieriem Haralds Rīpalu.

Saskaņā ar šo ziņojumu 1942. gada 2. augustā bataljons atstāja Tartu un pēc trim dienām nonāca Novojeļņas pilsētā Baltkrievijā. No turienes bataljons devās uz 28 kilometrus attālo Novogrudoku, kur piedalījās operācijās pret partizāniem.

Tā paša gada 25. augustā bataljons atgriezās Novojeļņā, bet 28. augustā izbrauca uz Ukrainu.

Igaunijas Drošības policija, kas izmeklēja bataljona darbību, paziņojusi, ka tās rīcībā nav ticamu liecību par bataljona kareivju līdzdalību 2500 ebreju noslepkavošanā Novogrudokā 1942. gada 7. augustā.

Internetā mājaslapā www.jewishgen.org publicēti 7. augustā Novogrudokā nogalināto ebreju vārdi. Pavisam šajā sarakstā minēti 685 vārdi. Vēsturnieka Mikalaja Gaibas pētījumā par Novogrudokas ebreju kopienu minētas četras masu slepkavības, no kurām viena notikusi 1942. gada 19. augustā.

"Ja var ticēt Gaibam, 1942. gadā nogalināto skaits nekādi nevarēja būt 2500 cilvēku, jo ap to laiku Novogrudokā bija tikai 2500 ebreju, bet vēl divas masu slepkavošanas notika vēlāk, 1943. gadā," norāda laikraksts.

Kā vēl vienu vēsturisko faktu avotu "Eesti Ekspress" min 1945. gada februārī sastādīto Novogrudokas rajonā notikušo kara noziegumu izmeklēšanas komisijas aktu. Aktā minēti 24 750 cilvēki, kas visas okupācijas laikā nogalināti šajā rajonā, taču tajā ne reizi nav minēta ebreju masveida slepkavošana.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form