Foto: EPA-AFI

Lietuvas prezidents Valds Adamkus, piektdien uzņemot Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), kas kopā ar Saeimas delegāciju ieradies Lietuvā savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē, uzsvēris, ka lietuviešiem un latviešiem kā divām atlikušajām baltu tautām kopīgiem spēkiem jākopj sava identitāte.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Adamkus norādījis, ka abām tautām ir daudz kopīga, tāpēc tām būtu jāsatuvinās vēl vairāk. Šajā saistībā Lietuvas valsts vadītājs aicinājis arī atbalstīt un veicināt 2005. gadā izveidotā Latvijas un Lietuvas foruma darbību.

Vienlaikus gan no Lietuvas prezidenta, gan premjerministra Ģedimina Ķirķila, gan Seima spīkera Viktora Muntjana Daudze saņēmis atgādinājumus, ka Latvijas parlaments vēl nav ratificējis abu valstu līgumu par jūras robežu, ko Lietuvas Seims ratificēja jau 1999. gadā.

Kā norādījis Ķirķils, tikai pēc šā līguma ratificēšanas būs iespējams apspriest jūrā un kontinentālajā šelfā esošo dabas resursu ekspluatācijas kārtību.

Latvijas Saeimas priekšsēdētājs apliecinājis, ka līguma teksts nodots atpakaļ Latvijas valdībai un tiks apspriests tuvākajā laikā.

Viņa sarunā ar Lietuvas premjeru apspriestas kultūras sakaru un pārrobežu sadarbības attīstības iespējas. Atzīts, ka abām valstīm būtu jāapmainās ar izzinošām un kultūras tematikai veltītām pārraidēm.

Daudze un Ķirķils norādījuši, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji Šengenas zonas paplašināšanos reāli izjutīs, kas būs uzlabota robežas infrastruktūra, radot iespēju palielināt kustību no vienas valsts uz otru.

Lietuvas valdības vadītājs informējis viesi par gatavošanos Baltijas valstu un Polijas kopīgās atomelektrostacijas (AES) celtniecībai, norādot, ka pabeigtas sarunas par nacionālās investīciju kompānijas veidošanu, Seimam nodots AES likuma grozījumu projekts un paredzams, ka tiks saņemts pētījums par jaunās AES iespējamo ietekmi uz vidi, kas ļaus precīzi noteikt plānotās spēkstacijas jaudu.

Savukārt abu valstu parlamentu vadītāju sarunā īpaša vērība pievērsta pierobežas iedzīvotāju problēmām. Muntjans norādījis, ka līdz ar Šengenas telpas paplašināšanos jāatjauno vietējās nozīmes ceļi, kas ved pāri robežai, jāorganizē ērta autobusu satiksme un jāizbūvē veloceliņi. Šāda infrastruktūras sakārtošana nāktu par labu arī tūrisma attīstībai, viņš piebildis.

Lietuvas Seima spīkers atbalstījis ideju, ka jārada iespēja pierobežas skolu skolēniem abās valstīs apgūt otru baltu valodu kā pastāvīgu izvēles priekšmetu. "Tas baltu tautām ļautu sarunāties bez trešo valodu starpniecības," uzsvēris Muntjans.

Daudze no savas puses atbalstījis ierosmi meklēt iespējas, lai abu valstu nacionālās raidorganizācijas varētu tiešā veidā apmainīties ar informāciju.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, dienas noslēgumā Latvijas delegācija apmeklēja Viļņas universitātes slimnīcu, kas ir modernākā Lietuvā. Kā ziņots, Daudze pēc profesijas ir mediķis.

Sestdien Daudze piedalīsies 1991. gada 13. janvāra notikumiem veltīta memoriāla atklāšanas ceremonijā Viļņā. Savukārt svētdien, 13. janvārī, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs teiks uzrunu Lietuvas Seima svinīgajā sēdē, kas būs veltīta Brīvības aizstāvju dienas atcerei. Pēc svinīgās sēdes Daudze kopā ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju un Polijas parlamenta priekšsēdētāju piedalīsies svinīgajā karoga pacelšanas ceremonijā.

Vizītes noslēgumā Latvijas delegācijas pārstāvji piedalīsies 13. janvāra brīvības cīņu upuru piemiņas pasākumā Antakalnes kapos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form