Lai gan Lietuvas un Igaunijas prezidenti pirmo gadadienu kopš Baltijas valstu iestāšanās NATO atzīmēja bez savas Latvijas kolēģes Vairas Vīķes-Freibergas klātbūtnes, turklāt viņi ir atteikušies ierasties uz Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas svinībām 4.maijā Rīgā, gan Valds Adamkus, gan Arnolds Rītels atkārtoti ir paziņojuši, ka saites starp Baltijas valstīm esot stiprākas nekā jebkad iepriekš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Otrdien Adamkus ieradās Tallinā, kur viņš tikās ar Igaunijas prezidentu Rītelu un piedalījās pasākumos, kas bija veltīti pirmajai gadadienai kopš Baltijas valstu pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei.

Ielūgumu ierasties uz jubilejas svinībām bija saņēmusi arī Latvijas prezidente Vīķe-Freiberga, taču viņa to noraidīja, aizbildinoties ar iepriekš ieplānoto saspringto dienas kārtību.

"Baltijas valstu sadarbība vienmēr būs cieša, un mēs runājam unisonā," preses konferencē Tallinā uzsvēra Adamkus, "fakts, ka daži no mums nepiedalīsies svinībās Maskavā, nenozīmē, ka starp mums valda nevienprātība."

Latvijas prezidente būs vienīgā no trīs Baltijas valstu prezidentiem, kas 9.maijā piedalīsies Krievijas rīkotajās svinībās par godu nacisma sagrāves 60.gadadienai. Gan Lietuvas, gan Igaunijas prezidents gandrīz vienlaicīgi paziņoja, ka viņi noraida Krievijas kolēģa Vladimira Putina ielūgumu šajā dienā ierasties Maskavā.

Saskaņā ar Lietuvas līdera sacīto, dažādie lēmumi pieņemti, pamatojoties uz dažādo situāciju trijās Baltijas valstīs. Lietuvai pašlaik nav nekādu prasību pret Krieviju - robežlīgums ir parakstīts un tās teritorijā nav problēmu ar nacionālajām minoritātēm, teica Adamkus.

"Ikviens Igaunijā novērtē Krievijas lomu fašisma sagrāvē, taču mēs pārcietām lielas sāpes un zaudējām daudz cilvēku arī pēc kara. Tagad - pēc tam, kad esam atjaunojuši neatkarību un ceļam demokrātisku sabiedrību, - mums jārunā atklāti par šīm lietām," Lietuvas līdera teiktajam pievienojās Rītels, "es nevaru iedomāties nevienu, kas varētu nosodīt manu lēmumu. Ja to ir grūti saprast tagad, tad vēlāk pienāks laiks, kad tas tiks saprasts un pienācīgi novērtēts."

Lietuvas prezidents atkārtoti apliecināja, ka viņš respektē Vīķes-Freibergas lēmumu, un pauda pārliecību, ka tas nekādā ziņā neietekmēs abu valstu attiecības.

Rītels, apsteidzot žurnālistu jautājumu, paziņoja, ka viņš ielūgumu apmeklēt Tallinu Latvijas prezidentei esot nosūtījis pirms mēneša. Tolaik Vīķe-Freiberga esot atzinusi šādas Baltijas valstu līderu tikšanās nepieciešamību, taču ielūgumu noraidījusi, atsaucoties uz gatavošanos dažām ārvalstu vizītēm.

No savas puses Latvijas prezidente savus kolēģus uzaicināja ierasties Rīgā 4.maijā, lai vienlaikus ar Neatkarības deklarācijas svinībām atzīmētu pirmo gadadienu kopš Baltijas valstu pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai, taču gan Rītels, gan Adamkus šo ielūgumu nepieņēma.

Viņi atgādināja Vīķei-Freibergai par iecerēto tikšanos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kas paredzēta Rīgā tikai divas dienas vēlāk.

"Mēs nolēmām, ka nav nepieciešamas divas tikšanās tikai ar divu dienu intervālu starp tām. Tādējādi būs tikai viena tikšanās," teica Adamkus.

Baltais nams jau ir apstiprinājis, ka Bušs savas Eiropas vizītes laikā 7.maijā Rīgā tiksies ar Baltijas valstu līderiem, bet pēc tam dosies uz Maskavu, kur tiksies ar Putinu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form