Pēc Ēģiptes prezidenta Mohameda Mursi valdības gāšanas Āfrikas Savienība (ĀS) apturējusi valsts dalību starptautiskajā organizācijā, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta telekanāls "Al Jazeera".
54 valstu apvienības paziņojums nācis klajā laikā, kad Ēģiptes galvaspilsētā Kairā notiek militāristu trešdien gāztā Mursi atbalstītāju demonstrācijas.
"Kā paredzēts attiecīgajos ĀS dokumentos, Ārfikas Savienības Miera un drošības padome nolemj apturēt Ēģiptes dalību ĀS aktivitātēs līdz konstitucionālās kārtības atjaunošanai," piektdien paziņoja padomes sekretārs Admore Kambudzi.
Pēc vairāku dienu ilgiem masu protestiem pret valdību, Ēģiptes armija trešdien vakarā apturēja konstitūcijas darbību un gāza no amata pirms gada demokrātiski ievēlēto prezidentu Mursi.
Valsts dalības apturēšana ĀS ir parasta reakcija uz konstitucionālās kārtības apturēšanu, skaidro "Al Jazeera".
Jau vēstīts, ka trešdien vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam, armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Kopš svētdienas, kad Kairā uz milzīgu demonstrāciju pulcējās Mursi oponenti, nekārtībās un sadursmēs ar prezidenta atbalstītājiem ir gājuši bojā vismaz 50 cilvēki. Tāpat pienākušas ziņas par seksuālu vardarbību pret sievietēm un uzbrukumiem žurnālistiem.
Armija pirms paziņojuma par konstitūcijas apturēšanu ieradās Kairas stratēģiski svarīgākajos punktos un ielenca Mursi atbalstītāju pūli, lai novērstu sadursmes.
Armija nav sniegusi komentārus par Ēģiptes pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta atrašanās vietu, bet viņa pārstāvētās kustības "Musulmaņu brālība" pārstāvji informē, ka Mursi ir "mājas arestā" prezidenta Republikāniskās gvardes štābā Kairā.
Valsts mediji ziņo, ka vairāki augsta ranga "Musulmaņu brālības" līderi ir aizturēti.
Ar Mursi valdības darbu neapmierināti demonstranti svētdien Kairā pulcējās uz plašāko demonstrāciju kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks.
Kopš nemieru sākšanās no amata ir atkāpušies vairāki valdības ministri, bet pirmdien ultimātu Mursi - izpildīt demonstrantu prasības un atrisināt politisko krīzi - izvirzīja armija. Mursi šo ultimātu noraidīja.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
