Foto: SIPA/Scanpix/LETA

Kremļa saimnieks Vladimirs Putins ir cietis sakāvi, bet Ukraina un Eiropas Savienība (ES) ir uzvarējušas pret viņa ziemas teroru, savā "Facebook" lapā raksta Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Mēs izdzīvojām vissmagāko ziemu mūsu vēsturē. Mums bija auksts un tumšs, bet mēs bijām nesalaužami," pauž ministrs.

Kā atzīmē ierēdnis, līdzās Ukrainai uzvarēja arī ES, kas, pretēji Maskavas prognozēm, arī nenosala bez Krievijas gāzes.

"Krievijai man ir viens padoms: nosmociet ar savu gāzi un aizrijieties ar savām raķetēm," novēl Kuleba.

Aizvadīto ziemu viņš raksturo kā Krievijas piekto sakāvi.

"2023. gada 1. martā Putins ir cietis piekto lielo sakāvi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma – Ukraina uzvarēja viņa ziemas teroru," teikts ierakstā.

Pirmā Krievijas sakāve, kā raksta Kuleba, bija, kad ukraiņi no pirmajām iebrukuma minūtēm neļāva Putinam paralizēt viņus ar bailēm.

Otrā – kad Ukraina izjauca Kremļa zibenskara plānu: "Ukraina nav kritusi ne trijās, ne septiņās dienās, ne pēc mēneša, ne pēc gada."

Trešā ir Krievijas sakāve diplomātiskajā frontē – Ukrainai ir pasaules atbalsts, ieroči, bet Krievija ir pakļauta sankcijām un izolēta.

Kā ceturto lielo agresora zaudējumu Kuleba min lielas daļas okupēto teritoriju zaudēšanu.

"Līdz pilnīgai uzvarai joprojām ir grūts ceļš. Bet mēs jau zinām, kā uzvarēt. Mums pie tā ir jāstrādā katru dienu un jātic Ukrainai," nobeidz amatpersona.

Vēstīts, ka Krievija oktobrī ķērās pie jaunas taktikas – masīvām raķešu un dronu apšaudēm, graujot Ukrainas enerģētikas un kritisko infrastruktūru. Tādā veidā Ukrainas iedzīvotāji ziemas apstākļos tika pakļauti elektrības, ūdens un siltumapgādes traucējumiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!