Viens no ekspertiem pat izteicās, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jānovirza šim mērķim vismaz 100 miljonus dolāru, kas ir piecas reizes vairāk, nekā pagājušajā gadā iztērētā summa.
“Es redzu, cik biedējoši maz dara valstis, kuras skārusi šī problēma,” saka Semjuels Juci no ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas.
“Pēc manām domām, šī politiskā pasivitāte arvien palielina saslimstības riska līmeni.”
Juci uzskata, ka 100 miljoni dolāru tikai uzlabotu pārraudzības procedūras un veterināro dienestu darbu, taču būtu par maz, lai segtu cietušo putnkopju zaudējumus.
Pēdējo nedēļu laikā vīruss ir konstatēts tādiem zīdītājiem, kādi nekad nebija inficēti ar šo slimību, piemēram, tīģeriem, lauvām un kaķiem, raksta BBC.
Tas raisa bažas, ka vīruss kļūst izturīgs pret medikamentiem un ārstēšanu, tāpēc tas ir vēl jo bīstamāks.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji ir pārliecināti, ka, jo ilgāk vīruss tiek nodots no dzīvnieka dzīvniekam, jo lielāka ir iespēja, ka tas mainīs formu un kļūs bīstams arī cilvēkiem.
Virusoloģijas speciālists Džons Oksfords apgalvo, ka aptuveni 15 valstu izveidotie plāni infekcijas apturēšanai nav pietiekams ierocis cīņā pret šo bīstamo slimību.
“Mums ir jāapkopo viss zinātniskais spēks, kas attīstījies pēdējo 40 gadu laikā, lai izgatavotu vakcīnas un zāles pret šo vīrusu. Mums jāapvienojas, lai pieliktu punktu vīrusa izplatībai.”
“Tikai tad mēs varēsim atslābt un gulēt mierīgi,” viņš saka.
Arī profesors Džuliuss Veinbergs no Londonas Veselības zinātņu institūta uzskata, ka nepieciešamas lielākas investīcijas vakcīnu izstrādei.
Kopš 2003.gada putnu gripas gadījumi novēroti astoņās Āzijas valstīs, un ārsti jau ir redzējuši gadījumus, kad slimība tiek nodota no cilvēka cilvēkam.
Visvairāk cietušo ir Vjetnamā – tur no putnu gripas miruši 33 cilvēki. Taizemē bojā gājušo skaits sasniedzis 12 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
