Polijas vadībā esošie dvīņubrāļi Lehs un Jaroslavs Kačiņski arvien vairāk koncentrē varu savās rokās, vismazāko domstarpību gadījumā padzenot no valdības pat savus ilggadējos līdzgaitniekus, uzskata analītiķi.
Prezidents Lehs Kačiņskis un premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis, kuru vadītā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) pārvalda Poliju kopš 2005.gada beigām, upurējuši jau virkni savu līdzgaitnieku.

Tomēr pastiprinās pret viņiem vērstā kritika par pakalpīgu ministru iekļaušanu valdībā, aizstājot tos, kas kaut par sprīdi atļāvušies novirzīties no nospraustā kursa.

Nedēļas ziņu žurnāls "Wprost" valdošo noskaņojumu atspoguļojis, uz numura vāka attēlojot Jaroslavu Kačiņski kā pistoli vēcinošu šerifu, bet uz viņa ieģipsētās rokas, kuru viņš nesen salauza slēpojot, rakstīti premjera pēdējo upuru vārdi.

Komentētājs Jaroslavs Kurskis norāda, ka dvīņubrāļu uzvedība viņam atgādinot Francijas un Krievijas revolūciju līderus, kas pēc ārējo ienaidnieku sakaušanas vērsās pret saviem kādreizējiem ieroču biedriem.

Savukārt Polijas Zinātņu akadēmijas eksperts Stanislavs Moceks saka: "Kačiņsku metode ir kurināmā piemešana ugunij, lai mobilizētu ierindniekus un ar frakciju savstarpējās cīņas palīdzību saglabātu kontroli pār politisko spēli."

Taupīti netiek pat rūdīti Kačiņsku sabiedrotie. Pagājušajā nedēļā neatklātu domstarpību dēļ ar premjeru no iekšlietu ministra amata atkāpās Ludviks Dorns, kas savulaik bija tik tuvu stāvoša persona abiem Kačiņskiem, ka bija iesaukts par "trešo dvīni".

Pirmdien Dorns, žēlojoties par sava pēcteča Januša Kačmareka, arī ilggadēja Kačiņsku līdzgaitnieka, izteikto kritiku, lūdza atvaļinājumu no sava jaunā posteņa - premjerministra vietnieks bez portfeļa.

Tomēr Moceks uzskata, ka Jaroslavs Kačiņskis, vēršoties pret saviem vecajiem atbalstītājiem, iespējams, pieļauj kļūdu.

"Man radies iespaids, ka viņš kaut kādā ziņā zaudēja kontroli pār Dorna lietu. Premjerministrs riskē iestigt īstermiņa personiskās ķildās uz ilgtermiņa politiskās stratēģijas rēķina," norāda Moceks.

Pagājušajā nedēļā savu amatu pameta arī aizsardzības ministrs Radoslavs Sikorskis, kas bija viena no nedaudzajām valdības amatpersonām ar starptautisku reputāciju. Arī viņa demisiju izraisīja konflikts ar brāļiem Kačiņskiem, jo tie atbalstīja Sikorska vietnieku Antoniju Macereviču, kurš bremzēja Polijas miera uzturētāju plašāku iesaistīšanos Afganistānas misijā.

Macerevičs, kas ir atbildīgs par militāro izlūkošanu, izpelnījies arī kritiku par to, ka priekšroku dod bijušo komunistu medībām, upurējot tiešos pienākumus.

Līdztekus ar likuma un kārtības nodrošināšanu rēķinu nokārtošana ar kādreizējā komunistiskā režīma atbalstītājiem ir viena no Kačiņsku retorikas galvenajām tēmām.

2005.gada rudenī parlamenta un prezidenta vēlēšanās PiS guva uzvaru tikai ar nelielu balsu pārsvaru, un Kačiņski pastāvīgi cenšas konsolidēt varu savā trauslajā koalīcijā, kurā ietilps arī populistiskā partija "Samoobrona" ("Pašaizsardzība") un galēji labējā Polijas Ģimeņu līga.

Jaroslavs Kačiņskis pats kļuva par premjerministru pēc valdības reorganizācijas 2006.gada jūlijā, negaidīti demisionējot premjeram Kazimežam Marcinkevičam, kura popularitāte šķietami apdraudēja Kačiņsku pozīcijas.

Citas politiskās intrigas noveda pie atkārtotām izmaiņām kabinetā, un 15 mēnešu laikā, piemēram, finansu ministri mainījušies jau pieckārt. Biežas bijušas arī izmaiņas Ārlietu ministrijas un valsts kases vadībā.

Kritiķi Kačiņskus apsūdz, ka viņi dod priekšroku vājiem politiķiem, kas ilgstoši atradušies dvīņubrāļu paspārnē.

Piemēram, jaunieceltais aizsardzības ministrs Aleksandrs Ščiglo iepriekš bija prezidenta padomnieks, bet ārlietu ministre Anna Fotiga regulāri meklējot Kačiņsku norādījumus, stāsta poļu diplomāti.

"Pienācis laiks, kad cilvēki bez konsultēšanās ar premjeru nepieņem pat vissīkākos lēmumus," apgalvo Kurskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!