Ungārija ir "likvidējusi nozīmīgus ierobežojumus izpildvarai", pieņemot vairāk nekā tūkstoš likumus, "daudzi no kuriem parlamentā tika pieņemti steigā", žurnālistiem sacīja ANO ziņotājs cilvēktiesību jautājumos Mišels Forss.
Viņa komentāri sekoja pēc astoņas dienas ilgas vizītes Ungārijā, kur viņam bija sarunas ar valdības amatpersonām un pilsoniskajām grupām.
"Radikālas konstitucionālās izmaiņas Ungārijā ir novedušas pie konstitucionālās tiesas novājināšanās un centralizācijas un valdības kontroles pastiprināšanas pār tieslietu sistēmu, medijiem, reliģiskajām organizācijām un citām sabiedriskās dzīves jomām, tieši vai netieši ietekmējot cilvēktiesības," sacīja Forss.
Tā rezultātā "cilvēktiesību aizstāvji strādā diezgan polarizētā un politizētā vidē", teica ANO ziņotājs.
Viņš paziņoja, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) saskaras ar negatīvām mediju kampaņām un ierobežotu piekļuvi finansējumam, ja to darbība tiek uztverta par valdībai naidīgu.
Forss aicināja Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu "atturēties no cilvēktiesību aizstāvju stigmatizēšanas un iebiedēšanas un nodrošināt, lai viņi varētu veikt savu darbu pieļaujošā tiesiskajā un administratīvajā vidē".
Kopš 2010.gada starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju grupas ir paudušas bažas par Ungārijas politiku NVO jautājumā.
Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" februārī paziņoja, ka Ungārijas plānotie pretterorisma pasākumi ir "uzbrukums cilvēktiesībām".
Šie pasākumi, kuru pieņemšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts, paredz, ka "terora draudu situācijā" Ungārijas valdība varētu izdot dekrētus, apturēt atsevišķu likumu darbību un grozīt citus.
Aptuveni 30 ierosināto izmaiņu vidū ir interneta kontrole, armijas izmantošana, robežu slēgšana un komandantstundu ieviešana apgabalos, uz kuriem attiecas terorisma draudi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
