Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ būtiski ietekmēta iespēja saņemt izglītību miljoniem gados jaunu bēgļu visā pasaulē, ceturtdien publicētā ziņojumā brīdina ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR).

Lai novērstu postošās sekas, ir jāiesaistās visai starptautiskajai sabiedrībai, mudina aģentūra.

Ziņojumā pieminēts, ka, lai gan Covid-19 ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu izglītību visās valstīs, bēgļu bērni ir īpaši nelabvēlīgā situācijā. Pirms pandēmijas iespējamība, ka bērns neapmeklēs skolu, bēgļu bērnu vidū bija divreiz lielāka nekā starp pārējiem. Tagad daudziem vairs var nebūt iespējas atsākt mācības, jo skolas var būt aizvērtas, bet ģimenei grūtības nodrošināt mācību maksu, skolas formas un mācību grāmatas, nepieciešamās tehnoloģijas vai arī bērniem ir jāatbalsta ģimenes strādājot.

"Puse no bēgļu bērniem visā pasaulē neapmeklēja skolu," saka Filipo Grandi, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos. "Pēc visa tā, ko bērni ir izturējuši, mēs nevaram atņemt viņiem nākotni, liedzot izglītību šodien. Neraugoties uz neiedomājamiem izaicinājumiem, ko radījusi pandēmija, ar lielāku starptautiskās sabiedrības atbalstu bēgļiem un tos uzņemošajām kopienām mēs varam paplašināt iespējas nosargāt pēdējos gados sasniegtos rezultātus bēgļu izglītošanā.

Bez lielāka atbalsta vienmērīgs, smagā darbā panāktais uzņemto bēgļu skaita pieaugums skolās, universitātēs, tehniskās un profesionālās izglītības iestādēs varētu tikt zaudēts – dažos gadījumos uz visiem laikiem. Tādējādi tiktu apdraudēti centieni sasniegt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi – nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību visiem, skaidro UNHCR.

"Nodrošinot kvalitatīvu izglītību šodien, mēs samazinām ciešanas un nabadzību nākotnē. Kamēr visi nestrādāsim kopā, bērni no paaudzes paaudzē, miljoni pasaules nabadzīgākajos reģionos, saskarsies ar drūmu nākotni. Tomēr, ja vienosimies kopīgā darbā kā komanda, varam sniegt viņiem pelnītu iespēju sasniegt cieņpilnu dzīvi. Aicinu nepalaist garām šo iespēju," ziņojumā norāda UNHCR vēstnieks programmā "Instant Network Schools" ("Tīkls izglītības nodrošināšanai"), Mohameds Salahs.

Ziņojumā iekļautie dati par 2019. gadu ir balstīti uz sniegto informāciju no divpadsmit valstīm, kuras uzņēmušas vairāk nekā pusi no bēgļu bērniem visā pasaulē. Tie liecina, ka 77% bērnu ir uzņemti sākumskolās, taču tikai 31% jauniešu turpina izglītības ieguvi pamatskolā. Augstāko izglītību turpina iegūt vairs 3% bēgļu jauniešu.

Neraugoties uz to, ka šie rādītāji atpaliek tālu no vidējiem globālā mērogā, tie parāda progresu. Uzņemšana pamatskolās ir pieaugusi par desmitiem tūkstošu jaunu bēgļu bērnu, kas 2019. gadā vien veidoja 2%. Covid-19 pandēmija draud samazināt sasniegto uzņemšanas apjomu, kā arī citus būtiskus sasniegumus. Bēgļu meitenēm šie draudi ir īpaši nopietni.

UNHCR dati rāda, ka meitenēm izglītība vēl joprojām ir mazāk pieejama nekā zēniem un iespējamība, ka viņas sāks iegūt vidējo izglītību, meitenēm ir divreiz mazāka. Prognoze pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ir vēl drūmāka. Ziņojumā teikts, ka Malalas fonds, balstoties uz UNHCR datiem par uzņemto skolēnu skaitu, ir aplēsis, ka puse no visām vidusskolas skolniecēm bēglēm neatgriezīsies, kad skolas septembrī atkal vērs durvis.

Valstīs, kur vidusskolās uzņemto meiteņu bēgļu kopējais rādītājs jau bija mazāks par 10%, visas meitenes ir pakļautas riskam, ka pametīs skolu uz visiem laikiem.

"Esmu īpaši norūpējies par situācijas ietekmi uz bēgļu meitenēm. Ne tikai izglītība ir cilvēktiesības, bet arī bēgļu meiteņu, viņu ģimeņu un kopienas aizsardzība un ekonomiskie ieguvumi. Starptautiskā sabiedrība nevar atļauties būt paviršiem un liegt tās iespējas, kas paveras bēgļiem līdz ar izglītības iegūšanu," saka Grandi.

Pielāgoties ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, ir bijis īpaši grūti tiem 85% pasaules bēgļu, kas dzīvo jaunattīstības valstīs vai vismazāk attīstītajās valstīs. Mobilie telefoni, planšetes, klēpjdatori, labs interneta savienojums, lēti vai pat bezlimita dati, pat radioaparāti bieži nav viegli pieejami piespiedu pārvietotajām kopienām.

Ziņojumā ir pausts aicinājums valstu valdībām, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un citiem partneriem apvienot spēkus, lai atrastu risinājumus, kas stiprina nacionālās izglītības sistēmas un saikni ar oficiāli atzītām izglītības iespējām, un nodrošina izglītības izmaksu segšanu. Bez ilgtspējīgas sadarbības mēs riskējam zaudēt veselu paaudzi bēgļu bērnu, kas izaugs bez izglītības.

Bēgļu izglītības ieguves iespējas apdraud ne tikai Covid-19, uzbrukumi skolām ir drūma parādība, kas vēršas plašumā. Tikai Āfrikas Sāhelas reģionā vien vardarbības dēļ ir nācies aizvērt vairāk nekā 2500 skolu, kā rezultātā cieš vairāk nekā 350 000 skolēnu izglītība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!