Vienai no automašīnām trāpīts "vairākas reizes", piespiežot konvoju atgriezties atpakaļ armijas kontrolpostenī, paziņoja ANO, norādot, ka konvojs apšaudīts "mērķtiecīgi". Sīrijas oficiālie mediji incidentā vaino "teroristus", bet šīs ziņas nav pārbaudāmas, norāda BBC.
Pēc tam eksperti atkal devušie ceļā un sasnieguši mērķi, un ievākuši paraugus. Tagad eksperti ir atgriezušies viesnīcā un darbu turpinās otrdien.
Opozīcijas aktīvisti apgalvo, ka Damaskas piepilsētu apšaudē trešdien Sīrijas valdība pielietojusi ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku. Damaska svētdien piekrita, ka ANO ekspertu komanda izmeklē šīs ziņas.
Savukārt ASV un Lielbritānija jau ir piedraudējušas režīmam ar "nopietnu atbildi" un mediji vēsta, ka jau šonedēļ varētu sākties militārs uzbrukums Sīrijai.
Ir maz šaubu, kas ķīmiskos ieročus ir pielietojos Bašara al Asada režīms, paziņoja ASV. Tikmēr Sīrija apsūdzības noliedz un brīdina, ka militāra iejaukšanās radīs haosu reģionā.
20 cilvēku ANO komanda Sīrijā ieradās jau 18. jūlijā, lai izmeklētu trīs citus iespējamos ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumus. Svētdien viņiem tika dota atļauja izmeklēt arī trešdienas uzbrukumu.
Eksperti ievāks augsnes, asins, urīna un audu paraugus, tomēr tiem nav dots mandāts noteikt, kura puse uzbrukumā vainojama.
Pirms gada ASV prezidents Baraks Obama brīdināja, ka ķīmisko ieroču pielietošana būtu "sarkanā līnija", kas varētu izsaukt ASV militāru atbildi.
Vašingtona nesen ir palielinājusi savu kara flotes klātbūtni Vidusjūras reģionā, bet ASV, Lielbritānijas un citu sabiedroto militārie līderi ir sanākuši uz apspriedi Jordānijā, norāda BBC.
Tikmēr vienprātības par radikālu rīcību nav ANO Drošības padomē, kur visas sankcijas pret Sīriju līdz šim ir bloķējušas Ķīna un Krievija. Arī tagad nekas neliecina, ka tās savu nostāju varētu mainīt.
Tikmēr Rietumvalstis sākušas apsvērt iespēju rīkoties bez ANO drošības padomes mandāta.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
