Foto: AFP/Scanpix

ANO piektdien veltīja asu kritiku Ungārijai par šonedēļ pieņemtajiem ārkārtīgi pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem valsts konstitūcijā.

"Grozījumi konstitūcijā tika pieņemti bez atbilstošas sabiedriskās diskusijas par jautājumiem, kam varētu būt ļoti jūtama ietekme uz Ungārijas iedzīvotāju cilvēktiesībām," apliecināja ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pilajas preses pārstāvis Rūperts Kolvils.

Ungārijas parlaments 11.martā tomēr apstiprināja izmaiņas konstitūcijā, par kurām satraukumu jau iepriekš bija paudušas ne tikai Ungārijas opozīcijas partijas un pilsoniskās organizācijas, bet arī Brisele un Vašingtona.

Grozījumi ierobežo Ungārijas Konstitucionālās tiesas pilnvaras un no jauna apstiprina virkni pretrunīgi vērtētu likumu, kurus tiesa pēdējo mēnešu laikā bija anulējusi.

Kritiku izraisījušie grozījumi paredz, ka Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja šo likumu pieņemšanu atbalstījušas divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti pamatlikumā. Tiesai būs pilnvaras tikai izvērtēt turpmākos grozījumus no procesuālo jautājumu aspekta, nevis no likuma satura viedokļa.

Savukārt prezidentam vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Prezidentam būs pienākums izsludināt parlamenta pieņemtās izmaiņas konstitūcijā, izņemot gadījumus, ja būs iebildumi par procesuāliem jautājumiem.

Komentējot Ungārijas parlamenta lēmumu, ANO pārstāvis piektdien atzina, ka tas "raisa nopietnas bažas virknē jomu, tostarp arī attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību, Konstitucionālās tiesas autoritāti un jurisprudenci, kā arī likuma varu kopumā".

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans jau noraidījis gan pašmājās, gan ārvalstīs izskanējušo kritiku.

Šī ir jau ceturtā reize, kad tiek veikti grozījumi Ungārijas jaunajā konstitūcijā, kas spēkā stājās 2012.gada 1.janvārī.

Pirmdien apstiprinātie konstitūcijas grozījumi atceļ pirms 2012.gada pieņemtos Konstitucionālās tiesas spriedumus, kā arī nosaka, ka politisko partiju aģitācija atļauta tikai valsts medijos, bet studentiem, kuri saņēmuši valsts pabalstus, pēc absolvēšanas noteiktu laiku jāstrādā Ungārijā. Jūlijā tiesa šādu prasību augstskolu absolventiem atzina par spēkā neesošu.

Grozījumi arī nosaka, ka par gulēšanu uz ielas bezpajumtniekiem var tikt piemērots naudassods vai pat piespriests cietumsods. Tie paredz, ka vietējām iestādēm būs tiesības aizliegt bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās. Šādos gadījumos gan varasiestādēm būs pienākums nodrošināt bezpajumtniekus ar pajumti.

Novembrī Konstitucionālā tiesa atzina, ka aizliegums bezpajumtniekiem nakšņot sabiedriskās vietās būtu uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu.
Saskaņā ar pirmdien pieņemtajiem grozījumiem Ungārijas konstitūcijā turpmāk ģimene būs definēta kā "vīrieša un sievietes laulība". Iepriekš tiesa šādu formulējumu atcēla, norādot, ka tas ir "pārāk šaurs" un diskriminē citus partnerību veidus.

Grozījumi arī ļaus parlamentam lemt par reliģisko kopienu statusu, nepaskaidrojot lēmumu par oficiālās reliģiskās organizācijas statusa piešķiršanu.

Ungārijas valdošie politiķi uzstāj, ka šie grozījumi konstitūcijā ir galvenokārt tehniski, bet oponenti bilst, ka tādējādi tiek paātrināts 2010.gadā uzsāktais uzbrukums Ungārijas demokrātiskajām struktūrām.
Ungārijā valdošā partija "Fidesz" 2010.gada vēlēšanās ieguva parlamentā divu trešdaļu vairākumu, kas ļauj tai pieņemt grozījumus konstitūcijā.

Partija šo iespēju pēdējos gados ir aktīvi izmantojusi, pieņemot grozījumus, kas pēc kritiķu teiktā, grauj mediju, centrālās bankas, tiesu sistēmas un citu institūciju neatkarību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!