Pētījumā konstatēts, ka kopš priekšvēlēšanām, kad Obama latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāju vidū ievērojami zaudēja par labu Hilarijai Klintonei, vēlētāju noskaņojumā noticis krass pavērsiens. Tas liek domāt, ka iepriekš izskanējušais pieņēmums par latino nepatiku pret melnādaino kandidātu varētu būt nepamatots.
Bez tam aptauja liecina, ka 65% Latīņamerikas izcelsmes reģistrēto vēlētāju sevi identificē ar demokrātiem vai tiecas to darīt, kamēr ar republikāņiem identificējas tikai 26% aptaujāto.
32% respondentu apstākli, ka Obama ir melnādainais, uzskata par viņam labvēlīgu, kamēr tikai 11% domā, ka tas viņam kā kandidātam kaitēs. Tomēr vairums - 53% - ir pārliecināti, ka latino acīs šim apstāklim nav nekādas nozīmes.
Latino, kas pašlaik veido 15% no ASV iedzīvotāju un deviņus procentus no vēlētāju kopskaita, var izrādīties par izšķirošo elektorāta daļu svarīgākajos ASV dienvidrietumu štatos, kā arī Floridā.
2004.gadā Džordžs Bušs spēja piesaistīt 40% latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāju balsu, kas ir republikāņu rekords, taču aptaujas liecina, ka republikāņu pozīcijas šajā elektorāta sektorā ir ievērojami iedragātas, pateicoties asajām debatēm par imigrācijas politikas reformēšanu.
Latīņamerikas izcelsmes pilsoņu tiesību aktīvisti izvērsuši plašu kampaņu, cenšoties panākt, lai līdz novembrī gaidāmajām vēlēšanām reģistrētos vēl divi miljoni latino vēlētāju.
Aptauja veikta laikā no 9.jūnija līdz 13.jūlijam, un tās statiskās kļūdas robeža ir 2,8 procentpunkti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
