Zviedrijas policija un slepenais dienests uzsācis plašu uzbrucēja meklēšanu, policijai noliedzot agrāk izskanējušo informāciju, ka tas aizturēts.
Ministrei, kas viena no valstī visaugstāk vērtētājiem politiķiem, Stokholmas lielveikalā "Nordiska Kompaniet" aptuveni četros pēcpusdienā pēc vietējā laika uzbrucis kāds vēl pagaidām nenoskaidrots vīrietis.
Notikušajam bijuši vairāki aculiecinieki. Kāds vīrietis militārā maskēšanās tērpā veikalā pēkšņi uzbrucis Lindai, kas veikalā bijusi viena, un pēc tam meties bēgt.
Kā aģentūrai "The Associated Press" stāstīja notikumu aculieciniece, viņa atradusi ministri šoka stāvoklī uz grīdas kādā veikalā.
"Viņa gulēja uz grīdas, un izskatījās, ka kāds gara auguma vīrietis viņai sit. Bet, kad viņš metās bēgt, viņš aizmeta nazi," aģentūrai AP sacīja aculieciniece Hanna Sundberja.
Kad viņa piegājusi pie zemē gulošās sievietes, Linda viņai sacījusi: "Ak Dievs, viņš mani sadūra vēderā!".
Policija uzskata, ka šis uzbrukums nav bijis politisku motīvu vadīts un meklē kādu vīrieti militārā maskēšanās jakā, kurš aizbēdzis no veikala.
46 gadus vecā Linda ir viena no aktīvākajām kampaņas vadītājām par Zviedrijas pievienošanos eirozonai. Svētdien Zviedrijā par šo jautājumu notiks referendums.
Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons, kurš trešdien piedalās referenduma kampaņā Kārlstades pilsētā, bijis šokēts pat notikušo uzbrukumu un nekavējoties atgriezies Stokholmā.
"Šis uzbrukums [ministrei Annai Lindai] ir uzbrukums mūsu atvērtajai sabiedrībai, un tādēļ es jūtu lielas dusmas un neizpratni," notikušo komentēja Persons.
Lindai trešdienas vakarā bija jāpiedalās televīzijas debatēs par Zviedrijas pievienošanos eirozonai.
Zviedrijas premjers sacīja, ka valdība ceturtdien apspriedīsies, vai nevajadzētu atcelt referendumu.
Zviedrijas politiķi un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki ikdienā pārvietojas bez miesassargiem un neievēro kādus īpašus drošības pasākumus, salīdzinot ar citām Eiropas nācijām.
Taču 1986.gadā Zviedriju šokēja premjerministra Ūlofa Palmes noslepkavošana, kurš tika nošauts, kad atgriezās mājās kino apmeklējuma. Viņa slepkava tā arī netika atrasts.
"Zviedrijas tautai tas atgādina šausmīgās atmiņas par ŪIofu Palmi. Tas varētu nozīmēt, ka no šā brīža Zviedrijas politiķiem būs nepieciešami apsargi visur, kur viņi dodas," sacīja Zaļo partijas līderis Pēters Ēriksons. "Es no sirds ceru, ka tas pie tā nenovedīs".
Linda ārlietu ministres amatā tika iecelta 1998.gadā pēc spožas karjeras Sociāldemokrātiskajā partijā, kas Zviedriju vada sešas no pēdējām septiņām desmitgadēm. Viņa ir precējusies ar bijušo kādu ministru un viņiem ir divi bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
