Argentīna un Spānija apvienos spēkus Folklenda salu un Gibraltāra jautājumos
Foto: DELFI Aculiecinieks

Argentīna un Spānija ceturtdien vienojušās kopīgi strādāt, lai pārliecinātu Lielbritāniju risināt sarunas par Folklenda salu un Gibraltāra nākotni, pavēstīja Argentīnas Ārlietu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abas teritorijas - Folklendas Atlantijas okeāna dienviddaļā un Gibraltārs Pireneju pussalas pašos dienvidos - kontrolē Lielbritānija. Argentīna pretendē uz Folklendām, bet Spānija - uz Gibraltāru.

Vienošanās par kopīgu darbu centienos pārliecināt Lielbritāniju panākta, Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros tiekoties Argentīnas un Spānijas ārlietu ministriem Hektoram Timermanam un Hosē Manuelam Garsijam-Margaljo.

Abas valstis konstatējušas līdzības savos strīdos ar Lielbritāniju, teikts Argentīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Gibraltārs bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.

1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.

Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.

2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.

Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.

1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

Šī gada martā Folklenda salu iedzīvotāju absolūtais vairākums referendumā nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas paspārnē.

Tomēr Buenosairesa noraidīja referenduma iznākumu, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku, jo to nebija organizējusi un uzraudzījusi ANO.

Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.

Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši britu kompānijas, kas cer, ka atradnēs, kuras atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, pirmos naftas galonus varētu iegūt jau 2017.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Argentīna Gibraltārs Lielbritānija Londona Mārgareta Tečere Spānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form