Saskaņā ar CVK datiem pēc visu vēlēšanu komisiju biļetenu apstrādes par konstitūcijas grozījumiem ir nobalsojuši 63,35% jeb 825 622 vēlētāji, bet pret – 32,35% jeb 421 593 vēlētāji.
Vēlētāju aktivitāte referendumā bija 50,51%. Dienu pirms referenduma kopējais Armēnijas vēlētāju skaits bija 2 550 323. Dokuments uzskatāms par pieņemtu, ja to atbalstījuši vairāk nekā 50% no tiem, kas piedalījās nobalsošanā.
Opozīcijas partija "Armēņu nacionālais kongress" paziņoja, ka referenduma gaitā varas iestādes "lietojušas visu falsifikāciju arsenālu" un tikuši viltoti 500 tūkstoši balsu.
Opozīcija protestē pret konstitūcijas grozījumiem, jo uzskata, ka to mērķis ir saglabāt prezidenta Serža Sarkisjana (attēlā) un viņa Republikāniskās partijas varu pēc viņa prezidentūras beigām.
Sarkisjana ierosinātie konstitūcijas grozījumi paredz, ka Armēnijā valsts pārvaldi turpmāk vadīs premjerministrs, nevis prezidents. Prezidentam būs tikai ceremoniāla loma, viņu ievēlēs parlaments un viņa amata termiņš būs septiņi gadi pašreizējo piecu gadu vietā.
Opozīcija apgalvo, ka šīs iniciatīvas mērķis ir ļaut 61 gadu vecajam Sarkisjanam palikt pie varas, kļūstot par premjerministru pēc viņa otrās un pēdējās prezidentūras beigām 2018.gadā.
Ap 5000 protestētāju otrdien Erevānā pieprasīja Sarkisjana atkāpšanos, un jauni protesti notika arī svētdienas vakarā.
Valdošā Republikāņu partija ir aizstāvējusi konstitucionālās reformas un apgalvojusi, ka pēc to īstenošanas opozīcija tikai kļūs spēcīgāka ar lielāku ietekmi parlamenta lēmumu pieņemšanā.
Bijušais armijas virsnieks Sarkisjans pirmoreiz uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2008.gadā. 2013.gadā viņš tika ievēlēts uz otru amata termiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
