Foto: AFP/Scanpix

Lietuvas Seims ceturtdien atzinis Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES) par apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Likums, kurā atzīts, ka šī kodolspēkstacija ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, parlamentā pieņemts vienprātīgi ar 104 deputātu balsīm.

Vairāki deputāti Seima sēdē īpaši uzsvēruši, ka ir svarīgi panākt šim jautājumam starptautisku skanējumu, meklējot Lietuvas nostājai atbalstu arī kaimiņvalstīs.

"Lietuva šā jautājuma risināšanā uzņemas līdera lomu, šodien mēs speram ļoti svarīgu, spēcīgu soli, (..) lai varētu garantēt mūsu valsts un mūsu sabiedrības drošību," uzsvēris Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vītauts Baks. "Mūs gaida ļoti liels darbs, sastrādājoties ar kaimiņiem, pārliecinot mūsu partnerus Eiropas Savienībā, lai mēs varētu panākt, ka vai nu šīs spēkstacijas celtniecība tiek apturēta, vai arī netiek sākta tās ekspluatācija."

Pēc Baka teiktā, būvējot nedrošu atomelektrostaciju, Baltkrievija pārkāpj trīs starptautiskās konvencijas, turklāt šis projekts ir necaurskatāms, Minska vairās sarīkot pienācīgus stresa testus, nav pilnībā izvērtējusi projekta ietekmi uz vidi, nav arī nodrošinājusi sadarbību un konsultācijas ar kaimiņvalstīm, ar sabiedrību.

Seima opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāts Žīgimants Paviļonis prognozējis, ka parlamenta pieņemtais likums palīdzēs Lietuvas diplomātiem kontaktēties ar kolēģiem pārējās Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā.

"Tas palīdzēs mūsu diplomātiem radīt aizmuguri, kas būs nepieciešama, cenšoties pārliecināt kolēģus Latvijā, Polijā, Igaunijā, es teiktu, Eiropas Savienībā, lai arī viņi turētos pie tādām nostādnēm kā mēs savā valstī," viņš spriedis.

Arī tēvzemiešu deputāts Laurīns Kasčūns paudis pārliecību, ka Astravjecas AES radītos apdraudējumus vajadzētu aktualizēt starptautiskā mērogā.

"Ļoti svarīgi, lai tā būtu arī reģionāla reakcija. (..) Ierosinu vērsties pie Latvijas un Igaunijas parlamentiem, aicinot pieņemt līdzīgus likumus," viņš norādījis.

Sociāldemokrāts Juozs Oleks uzsvēris, ka pieņemtais likums nav pēdējais solis, bet "ļoti spēcīgs instruments, ko parlaments sniedz izpildvarai, īpaši starptautiskā mērogā, lai meklētu spēcīgāku atbalstu no partneru puses".

Kā iepriekš norādījis Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Simons Šatūns, Astravjecas AES tiek celta netālu no Lietuvas Republikas robežas, tādēļ daļa no Lietuvas teritorijas ietilpst tās paplašinātajā avārijas plānošanas zonā, bet Baltkrievija nav sniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka, izraugoties AES būvlaukumu tikai 50 kilometrus no Viļņas, būtu ņemts vērā Lietuvas iedzīvotāju skaits, sadalījums un citi faktori, kas ir svarīgi gan spēkstacijas normālas ekspluatācijas laikā, gan kodolavārijas gadījumā. Izraugoties vietu topošajai spēkstacijai, Minska arī nav ņēmusi vērā iespējamos seismiskos un cita veida riskus un nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, ka būvlaukuma vietas izvēlē ievērotas ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) noteiktās prasības.

Lietuvas valdības izstrādātajā vērtējumā par šo jautājumu ņemti vērā Valsts drošības departamenta, Ārlietu ministrijas, Vides ministrijas, Enerģētikas ministrijas, Valsts atomenerģētikas drošības inspekcijas, Vides aizsardzības aģentūras, Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta, Radiācijas drošības centra, Lietuvas hidrometeoroloģijas dienesta un Lietuvas ģeoloģijas dienesta atzinumi.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Paredzēts, ka Astravjecas kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Lietuva pieprasa veikt visu nepieciešamo seismoloģisko, ģeoloģisko un hidroloģisko spēkstacijas būvlaukuma izpēti saskaņā ar pastāvošajiem standartiem un uzaicināt uz Astravjecu IAEA pilna apmēra būvlaukumu vērtēšanas misiju, kas izvērtētu šā būvlaukuma izvēles kritērijus un tā piemērotību AES celtniecībai. Lietuva arī aicina veikt spēkstacijas stresa testus starptautisko ekspertu klātbūtnē saskaņā ar ES metodoloģiju.

Lietuvas Seims aprīlī pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.

Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas "Nord Pool" Lietuvas zonu. Polija nesen paziņoja, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!