Aptaujas liecina, ka otrdien notiekošajās ASV vēlēšanās demokrāti var pārņemt ne tikai Balto namu, bet nostiprināt savu vairākumu arī abās Kongresa palātās, taču viņus gaida arī neparasti smagas problēmas.
Pateicoties ļoti nepopulārajai pašreizējā prezidenta Džordža Buša administrācijas politikai un dziļajai ekonomiskajai krīzei, kādu ASV nav pieredzējušas kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas, demokrāti varētu paplašināt savu pārstāvniecību gan Senātā, gan Pārstāvju palātā līdz tādam līmenim, kādu viņiem nav izdevies sasniegt vairākas desmitgades.

Senātā viņi pat varētu iegūt tik plašu vairākumu, kas ļautu neitralizēt republikāņu līdzšinējās likumdošanas bloķēšanas iespējas, izmantojot procesuālās normas.

Šāds vairākums ļautu demokrātiem strauji ķerties pie viņu prezidenta kandidāta Baraka Obamas priekšvēlēšanu kampaņas laikā izteikto solījumu izpildes, jo aptaujas liecina, ka viņš pārspēs savu sāncensi no republikāņu partijas Džonu Makeinu.

"Demokrātiem būs neilgs laiks svinībām, bet tad būs ātri jāķeras pie darba," norāda Ņujorkas universitātes Kongresa studiju centra pētnieks Pols Laits.

Arī Pārstāvju palātas locekļu vēlēšanu kampaņas demokrātu komitejas priekšsēdētājs kongresmenis Kriss van Holens atzīst, ka vēlētāji lolo lielas cerības.

"Mēs gatavojamies virzīties uz priekšu pilnā ātrumā, taču mums jāspēj apvaldīt cerības un jāizskaidro, ka mēs nevaram to visu paveikt vienas nakts laikā," norāda Holens.

Demokrātiem vairākums abās Kongresa palātās ir jau divus gadus, taču, kad viņi mēģināja īstenot daudzus savas programmas punktus, piemēram, paplašināt veselības aprūpes pakalpojumus vai panākt ASV spēku izvešanu no Irākas, demokrātu centieni tika bloķēti vai nu ar Buša veto, vai ar republikāņu obstrukciju.

Tomēr, pat pārņemot Balto namu un nostiprinot savu vairākumu Kongresā, demokrātiem jārēķinās ar nepieredzētiem fiskālajiem ierobežojumiem, kuri mazinās viņu iespējas.

"Problēmas ir milzīgas, un ir daudz lietu, ko demokrāti un Obama vēlas paveikt," uzsver Ziemeļkarolīnas pavalsts universitātes politikas zinātnes profesors Endrū Teilors. "Taču makā it tikai tik daudz naudas, [cik tās ir]."

Starp demokrātu solījumiem ir apņemšanās nodrošināt ASV enerģētisko neatkarību, stimulēt ekonomiku, samazināt vidusšķiras nodokļu nastu, vienlaikus atsakoties no iepriekšējās administrācijas laikā apstiprinātajiem nodokļu atvieglojumiem bagātajiem, kā arī uzsākt ASV spēku izvešanu no Irākas, lielu daļu no karavīriem nosūtot uz Afganistānu.

Šo mērķu īstenošanu apgrūtinās rekordlielais budžeta deficīts, tikko apstiprinātais finanšu sistēmas glābšanas plāns, kam atvēlēti 700 miljardi dolāru, un pieaugošie ekonomikas recesijas draudi.

Bez tam demokrātiem jāmēģina apvienot partijas liberālais, mērenais un konservatīvais spārns. Īpaši svarīgi tas ir nodokļu jautājumos un plašajām izdevumu programmām.

Pašu demokrātu vidū jāatrisina arī domstarpības enerģētikas jomā, jo daļa partijas pārstāvju vēlas paplašināt naftas ieguvi jūras piekrastes zonā, kamēr citi pret šo ieceri izturas atturīgi.

Tiek sagaidīts, ka demokrāti pastiprinās finanšu sektora uzņēmumu regulēšanu, kā arī īstenos līdz šim ar Buša veto bloķētos likumus par cilmes šūnu pētījumu paplašināšanu un bērnu veselības apdrošināšanas programmu.

"Ja demokrāti iegūs lielu vairākumu [Pārstāvju] palātā un Senātā un Obama uzvarēs, viņiem būs mandāts pārmaiņām," norāda Etans Sīgals, kurš pārstāv privāto uzņēmumu "The Washington Exchange", kas institucionālo investoru uzdevumā seko Kongresa darbībai. "Ja viņi neapmierinās vēlētāju cerības, demokrāti riskē 2010. gadā zaudēt daudz vietu, kuras viņi ieguva 2006. un 2008. gadā."

Pateicoties Buša administrācijas uzsāktā Irākas kara nepopularitātei un politiskās korupcijas skandāliem, demokrātiem 2006. gadā izdevās pārņemt kontroli pār Kongresu. Republikāņi 2006. gada vēlēšanās zaudēja sešas senatoru vietas un 30 vietas Pārstāvju palātā.

Šogad, kad republikāņi tiek vainoti ekonomikas problēmās, demokrātiem ir pamatotas cerības Senātā iegūt vēl deviņas vietas. Tas viņiem nodrošinātu 60 no 100 senatoru vietām, un tādējādi demokrāti spētu neitralizēt līdzšinējo republikāņu obstrukciju.

Pēdējā reize, kad demokrāti Kongresa augšpalātā baudīja šādu vairākumu, bija pirms 30 gadiem.

Pārstāvju palātā demokrātiem šobrīd ir 235 vietas, kamēr republikāņiem - 199, un aptaujas liecina, ka demokrāti savu vairākumu varētu paplašināt ar vēl 30 mandātiem. Tas būtu plašākais demokrātu vairākums kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus.

Kā liecina vēsture, ja partija Kongresa vēlēšanās iegūst daudz vietu, nākamajās vēlēšanās daudzas no tām tā zaudē. Taču demokrāti varētu radīt vēsturisku izņēmumu, sagādājot republikāņiem divas smagas sakāves pēc kārtas.

"Tas ir tik reti, kad partija cieš divas vilciena katastrofas pēc kārtas," intervijā televīzijas kanāla NBC raidījumam "Meet the Press" norādīja neatkarīgā interneta periodiskā izdevuma "Cook Political Report" pārstāvis Čārlzs Kuks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!