Vēlēšanu norisei ASV seko visā pasaulē, jo tajās tiks noskaidrots jaunais Baltā nama saimnieks, kurš būs pasaulē ietekmīgākās lielvalsts izpildvaras sistēmas vadītājs.
Tiesības piedalīties vēlēšanās ir visiem pilngadīgajiem pilsoņiem. Lai izmantotu savas vēlētāja tiesības, nepieciešams iepriekš reģistrēties. Dalība vēlēšanās nav obligāta.
Vēlētāji ASV balso nevis par kandidātiem, kuri balotējas vēlēšanās, bet par elektoru kolēģijas locekļiem, kuri pēc tam ievēlē prezidentu.
Kolēģijā ir 538 locekļi: 100 senatori, 435 Pārstāvju palātas deputāti un trīs delegāti no Kolumbijas federālā apgabala, kur atrodas ASV galvaspilsēta Vašingtona. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam jāiegūst vismaz 270 balsu.
18.decembrī elektoru kolēģijas locekļi - 50 štatu un galvaspilsētas apgabala pārstāvis - savu štatu galvaspilsētās balsos par prezidentu. Valsts vadītāja vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti nākamā gada 6.janvārī. Šī diena tiks uzskatīta par oficiālo prezidenta ievēlēšanas dienu. Jaunais ASV prezidents sāks pildīt savus pienākumus 20.janvārī tūdaļ pēc inaugurācijas ceremonijas, kurā viņš svinīgi zvērēs uzticību valstij.
Saskaņā ar ASV konstitucionālo sistēmu par prezidentu var kļūt arī kandidāts, kas saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā viņa sāncensis, ja par viņu nobalsojusi lielākā daļa elektoru. Iepriekšējo reizi "mazākuma prezidents" ASV tika ievēlēts 1888.gadā.
Štatu pārstāvošo elektoru skaitu nosaka pēc štata iedzīvotāju skaita, tāpēc prezidenta amata kandidātiem vissvarīgāk ir iegūt vēlētāju balsu vairākumu štatos, kuros ir visvairāk iedzīvotāju.
Šīm vēlēšanām reģistrēti četri prezidenta amata kandidāti. Galvenie kandidāti valsts prezidenta amatam ir demokrātu izvirzītais pašreizējais viceprezidents Als Gors un republikāņu kandidāts - Teksasas štata gubernators Džordžs Bušs juniors. Viņu abu izcelsme ir saistīta ar ASV politisko eliti: Gora tēvs ilgu laiku bija Tenesijas štata gubernators, bet Buša tēvs ir bijušais ASV prezidents.
Viceprezidenta amatam izvirzīti demokrātu senators Džozefs Lībermans un bijušais aizsardzības ministrs, republikānis Ričards Čeinijs.
Prezidenta kandidāti ir arī "zaļo" pārstāvis, populārais patērētāju tiesību aizstāvis Ralfs Neiders un Reformu partijas pārstāvis, publicists Pats Bjūkenens. Tomēr nav paredzams, ka viņi varētu gūt nozīmīgu atbalstu.
Sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka neviens no galvenajiem kandidātiem negūs pārliecinoši lielāku atbalstu. Tikai nedaudz lielāks vēlētāju atbalsts ir republikāņu kandidātam Bušam.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā prezidenta amata kandidāti vēlētājus iepazīstīnājuši ar savu nostāju valsts iekšējās un ārējās politikas jautājumos.
Als Gors
Gors ārpolitikā ir par aktīvu ASV iejaukšanos notikumu attīstībā pasaules "karstajos punktos", pamatojot to ar cilvēktiesību un nacionālo drošības jautājumu aizstāvību pat, ja šā mērķa īstenošanai būs nepieciešams lietot spēku. Viņš uzskata, ka ASV ārējās politikas pamatā jābūt "misijas apziņai", kas dažkārt tiek interpretēta kā amerikāņu vērtību eksportēšana.
Aizsardzības politikā Gors nav pārliecināts nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas aizstāvis. Viņš solījis dot rīkojumus par par tās pilnīgu izvēršanu tikai pēc tam, kad būs apstiprinātas tās tehniskās īstenošanas iespējas. Viņš noraidījis politisko pretinieku apgalvojumus par to, ka laikā, kad viņš bijis viceprezidents, ASV militārie spēki pavājinājušies.
Nodokļu politikā Gors apņēmies turpmāko desmit gadu laikā par 480 miljardiem ASV dolāru (230 miljardi latu) samazināt nodokļu apjomu. Viņš apgalvo, ka šis solis ievērojami uzlabos vidusšķiras dzīves līmeni.
Izglītībā Gors atbalsta valdības finansējuma piešķiršanu skolām, palielinot skolotāju skaitu un samazinot skolēnu skaitu municipālo mācību iestāžu klasēs. Viņš atbalsta plaša mēroga valsts iejaukšanos izglītības programmu izstrādāšanā.
Gors ierosinājis ievērojami palielināt valsts izdevumus veselības aizsardzībai un sociālajai aprūpei. Viņš ierosinājis īstenot sociālās apdrošināšanas reformu. Lai uzlabotu medicīnisko aprūpi, lielākoties vecākiem pilsoņiem, turpmāko desmit gadu laikā viņš solījis piešķirt 253 miljardus ASV dolāru (157 miljardi latu). Gors ir arī par pabalstu piešķiršanu vecākiem cilvēkiem medikamentu iegādei.
Džordžs Bušs
Bušs ir izolacionistiskas nostājas piekritējs. Viņš ir pret to, ka ASV darbojas kā "pasaules policists'. Bušs uzskata, ka nepieciešams pārskatīt ASV lomu Ziemeļatlantijas aliansē un jāapsver iespējas pakāpeniski izvest ASV karaspēku no Balkāniem.
Bušs ir plaša mēroga pretraķešu aizsardzības sistēmas atbalstītājs, un šā mērķa īstenošanai viņš ir gatavs atteikties no 1972.gada vienošanās par pretraķešu aizsardzības sistēmām. Taču viņš arī licis noprast, ka varētu pat vienpusēji sākt samazināt ASV stratēģisko uzbrukuma arsenālu. Viņš solījis katru gadu piešķirt vienu miljardu ASV dolāru (620 miljonus latu) bruņoto spēku personālsastāva algām.
Bušs atbalsta nodokļu samazināšanu par 1,3 triljoniem ASV dolāru (806 miljardi latu) desmit gadu laikā. Viņš atzinis, ka pēc šīs reformas īstenošanas vislielākie ieguvēji būs turīgākie ASV iedzīvotāji, taču tas pozitīvi ietekmēs visus amerikāņus.
Bušs atbalsta štatu valdību, nevis federālo varas institūciju pilnvaru paplašināšanu izglītības jomā. Viņš atbalsta stipendiju sistēmu augstākās izglītības iegūšanai, un šim mērķim sola piešķirt astoņus miljardus ASV dolāru (pieci miljardi latu) gadā. Piecus miljardus ASV dolāru (trīs miljardi latu) gadā viņš ierosinājis piešķirt cīņai pret analfabētismu.
Bušs vēlas privatizēt sociālās apdrošināšanas sistēmu, piedāvājot valsts polišu īpašniekiem iespējas ieguldīt tās akcijās ar biržas starpniecību. Medicīniskās aprūpes sistēmas uzlabošanai viņš ierosinājis turpmāko desmit gadu laikā ieguldīt 158 miljardus ASV dolāru (98 miljardi latu), tai skaitā 110 miljardus ASV dolāru (68,2 miljardi latu) - pensionāru medicīniskās apdrošināšanas programmas "Medicare" attistīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
