ASV notiek prezidenta vēlēšanas

Diksvilnoča jau 36 gadus ir pirmā vieta Amerikas Savienotajās Valstīs, kas demonstrē valstij savu politisko izvēli vairākas stundas, pirms durvis ver vēlēšanu iecirkņi pārējos valsts reģionos. Hartslokeišenā šī tradīcija sākās 1948.gadā, netika ievērota daudzus gadus un atkal tika atdzīvināta 1996.gadā.

Tomēr jāpiebilst, ka šodienas vēlēšanās jaunais ASV prezidents vēl oficiāli netiks izraudzīts. Patiesībā ASV pilsoņi katrā no 50 štatiem un federālajā Kolumbijas distriktā vēlēs elektoru kolēģiju 538 cilvēku sastāvā, kas 13.decembrī sapulcēsies savu štatu galvaspilsētās un formāli nobalsos par prezidentu un viceprezidentu, atbilstoši ierindas vēlētāju balsojuma rezultātiem. Viņu nodotās balsis tiks nodotas ASV Kongresam, kas 2005.gada 6.janvārī oficiāli saskaitīs elektoru balsis.

Jāņem vērā, ka balsu skaits katram štatam ir atšķirīgs, atkarībā no iedzīvotāju skaita. Vismazāk balsu būs Aļaskai, Delavērai, Vermontai, Montānai, Ziemeļdakotai, Dienviddakotai, Vaiomingai un Kolumbijas distriktam - katrā pa 3, kamēr Kalifornijai visvairāk - 55.

Elektoru balsu sadalījums štatiem ir šāds:

55 - Kalifornija;

34 - Teksasa;

31 - Ņujorka;

27 - Florida;

21 - Pensilvānija un Ilinoisa;

20 - Ohaio;

17 - Mičigana;

15 - Ņūdžersija, Ziemeļkarolīna un Džordžija;

13 - Virdžīnija;

12 - Masačūsetsa;

11 - Indiāna, Misūri, Tenesija un Vašingtona;

10 - Viskonsina, Arizona, Mērilenda un Minesota;

9 - Alabama, Kolorado un Luiziāna;

8 - Kentuki, Dienvidkarolīna;

7- Oklahoma, Konektikuta, Oregona un Aiova;

6 - Misisipi, Kanzasa un Arkanzasa;

5 - Nebraska, Jūta, Rietumvirdžīnija, Nevada un Ņūmeksika;

4 - Havaju salas, Rodailenda, Mena, Aidaho un Ņūhempšīra;

3 - Aļaska, Montāna, Ziemeļdakota, Dienviddakota, Vaiominga, Delavēra, Vermonta un Kolumbijas distrikts.

Kandidāts, kurš būs ieguvis vismaz 270 balsis, pēc divām nedēļām - 20.janvārī - tiks inaugurēts par ASV 43.prezidentu.

Ja neviens kandidāts balsu vairākumu nesaņem, prezidentu ievēl Kongresa Pārstāvju palāta.

Amerikāņu balsotāji šodien izvēlas ne tikai prezidentu, bet arī Kongresa locekļus un 11 štatu gubernatorus. Vairākos štatos vienlaikus tiks rīkoti arī referendumi par dažādiem jautājumiem.

Balsojums notiek par visām 435 vietām Pārstāvju palātā, ievēlot deputātus uz divu gadu termiņu. Pašlaik tajā ir 228 republikāņi, 205 demokrāti, viens neatkarīgais deputāts un viena brīva vieta. Reāli konkurence notiek par aptuveni 36 vietām, jo līdzšinējie pārstāvji parasti saglabā savas vietas un republikāņi, visticamāk, saglabās kontroli palātā.

No Senāta 100 vietām cīņa notiks par 34 vietām, no kurām 19 pieder demokrātiem. Senātā pašlaik ir 51 republikānis, 48 demokrāti un viens neatkarīgais kandidāts, līdz ar to pastāv neliela iespēja, ka demokrāti varētu iegūt kontroli Senātā. Senāta vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem, kad tiek pārvēlēta trešā daļa senatoru uz sešu gadu pilnvaru termiņu.

Vienlaikus tiks ievēlēti gubernatori 11 štatos, taču reāla konkurence notiks tikai piecos štatos - Indiānā, Misūri, Montānā, Ņūhempšīrā un Vašingtonā. No šiem 11 štatiem sešus kontrolē demokrāti un piecus republikāņi.

34 štatos notiek arī referendumi par 162 jautājumiem, sākot no viendzimumu laulībām, cilmes šūnu pētījumiem un azartspēļu legalizēšanas. 13 štatos notiks balsojumi par viendzimumu laulību aizliegšanu, kaliforniešiem būs iespēja apstiprināt trīs miljardus ASV dolāru vērtu projektu cilmes šūnu pētījumiem nākamo desmit gadu laikā. Citos štatos vēlētājiem būs iespēja paust savu nostāju pret azartspēļu legalizēšanu, marihuānu un lāču medībām.