Foto: Scanpix
ASV turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas (PAS) izveidi Eiropā, neraugoties uz to, kāds viedoklis šajā jautājumā ir Krievijai, piektdien Vašingtonā paziņojis Savienoto valstu vēstnieks NATO Ivo Daalders, informē aģentūra "Interfax".

"Draudi no Irānas puses kļūst arvien nopietnāki, turklāt tas notiek ātrāk nekā mēs paredzējām pirms diviem gadiem. Mēs realizēsim visus četrus PAS posmus, vienalga, patīk tas Krievijai vai nē, " žurnālistiem sacījis Daalders. Līdz ar to viņš atkārtojis jau iepriekš augstu ASV amatpersonu pausto.

Daalders arī aicinājis Krieviju iesaistīties PAS projektā, jo tas atbilst šīs valsts interesēm un vēlreiz uzsvēra, ka PAS Eiropā neapdraud Krievijas kodolpotenciālu.

Jau vēstīts, ka ASV PAS uzskata par veidu kā izsargāties no tādu valstu kā Irāna un Ziemeļkoreja balistiskajām raķetēm. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra secinājusi, ka Teherāna nopietni strādā pie atombumbas izveides.

Krievija savukārt uzskata, ka ar PAS Eiropā, ASV iegūs jau trīs šāda veida no raķetēm drošās zonas. Patlaban ASV PAS ir Kalifornijā un Aļaskā, kamēr Krievijai ir tikai PAS Maskavas apgabalā.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atgādinājis ASV par Krievijas tiesībām izstāties no Stratēģiskā bruņojuma līguma (START), saistot to ar Vašingtonas nevēlēšanos sniegt Maskavai juridiskas garantijas, ka ASV pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā nekaitēs Krievijas kodolpotenciālam, trešdien informē aģentūra "RIA Novosti".

"Ievērojot ciešo saistību starp uzbrukuma un aizsardzības ieročiem, var rasties iemesli, lai mūsu valsts izstātos no START. To paredz līguma jēga," paziņoja Medvedevs. START reglamentē kodolieroču arsenāla lielumu un tā pakāpenisku samazināšanu ASV un Krievijā.

Jau vēstīts, ka Krievija gatavojas vairākos valsts Eiropas daļas reģionos izvietot taktisko raķešu kompleksus "Iskander", ja neveiksmi cietīs sarunas par ASV inicēto pretraķešu aizsardzības sistēmu (PAS) Eiropā, 21. novembrī informēja aģentūra " Interfax". 

Iepriekš ziņots, ka "Iskanderus" var izvietot Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā, tagad starp iespējamām dislokācijas vietām tiek minēts Krasnodaras novads. Kā norādījis aģentūras informētājs no diplomātu aprindām," tas ļaus kompensēt draudus, ko Krievijas kodolpotenciālam rada ASV PAS elementu izvēršana mūsu robežu tuvumā."

Krievija var īstenot arī citus atbildes pasākumus
. Tajā skaitā ir radiolokācijas staciju būve, kuru uzdevums būs traucēt ASV PAS sistēmas radariem. Krievija arī var atteikties no iepriekš plānotās stratēģiskās nozīmēs raķešu karaspēka Kozeļskas divīzijas izformēšanas.

 Krievija vēlas juridiski saistošas garantijas , ka PAS nebūs vērsta pret tās kodolpotenciālu. ASV piekrīt rakstiski to apliecināt, taču juridiskas saistības nevēlas uzņemties.

Patlaban ASV ir vienojusies ar vairākām Eiropas Savienības valstīm un Turciju par PAS elementu izvietošanu. Krievijas pārstāvji pauduši, ka PAS elementi parādīsies arī uz ASV karakuģiem Baltijas un Barenca jūrās.

ASV valdība otrdien paziņoja, ka tā vairs nesadarbosies ar Krieviju cita līguma ietvaros. Krievija vairs nesaņemšot informāciju par konvencionālo bruņojumu Eiropā. Šajā kategorijā ietilpst tanki un smagā bruņutehnika, kā arī artilērija ar  kalibru virs 100 milimetriem, militārās lidmašīnas un helikopteri. Krievijas militārie inspektori vairs netiks ielaisti NATO bāzēs Eiropā.

Kā ziņots, Krievija apturēja savu darbību minētā līguma ietvaros 2007. gadā, norādot, ka pēc NATO paplašināšanās Austrumeiropā, jaunās alianses dalībvalstis vairs nepilda šā līguma nosacījumus un rodas "spēku līdzsvara trūkums".


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!