ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs piektdien nosodījuši Ziemeļkorejas pēdējo kodolizmēģinājumu un solījuši, ka lieta tiks nodota ANO.
Kerijs, runājot ar žurnālistiem pirms tikšanās ar Lavrovu par Sīrijas krīzi, sacīja, ka viņš par šo jautājumu runājis arī ar Japānas un Dienvidkorejas kolēģiem un ka viņam par šo incidentu bijusi "nopietna saruna".
Krievija, ASV, Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja, būdamas iestigušā "sešu pušu sarunu" procesa dalībnieces, starptautiskajā reakcijā saistībā ar aizliegto Ziemeļkorejas kodolprogrammu atrodas līderpozīcijās.
"Mums ir nopietnas bažas. Drošības padomes rezolūcijas ir strikti jāīsteno, un mums šis vēstījums ir jāpauž ļoti stingri," sacīja Lavrovs.
"Saprotams, konkrēti Japāna un Dienvidkoreja ir ļoti nobažījušās, jo tas ir viņu reģions," sacīja Kerijs. "Bet es uzskatu - būtu godīgi teikt, ka Ķīna, Krievija un Savienotās Valstis - pilnīgi visi - dalās to bažās."
"Mēs mēģinām uzraudzīt, lai precīzi noskaidrotu, kas notika, un mēs pavisam noteikti apspriedīsim šo jautājumu ANO kontekstā, nekļūdīgi."
Ziemeļkoreja piektdien paziņoja, ka tā ir sekmīgi veikusi savu piekto kodolizmēģinājumu.
ASV prezidents Baraks Obama nosodīja kodolizmēģinājumu un brīdināja par "nopietnām sekām".
Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā veica pirmo kodolieroča izmēģinājumu, pret šo valsti ir piecreiz noteiktas ANO sankcijas. Ziemeļkoreja arī šogad veikusi vairākus ballistisko raķešu izmēģinājumus, par spīti ANO sankcijām.
Šis kodolizmēģinājums ir jauns pliķis sejā Ziemeļkorejas galvenajai sabiedrotajai Ķīnai un samazina iespēju, ka varētu atsākties sešu valstu sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Pēc iepriekšējā kodolizmēģinājuma 2013.gadā Ziemeļkoreja atkal iedarbināja plutonija reaktoru, kuru tā bija apturējusi 2007.gadā savā Jonbjonas kodolkompleksā saskaņā ar vienošanos par palīdzību apmaiņā pret atbruņošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
