ASV vēlas samazināt finansējumu ANO aģentūrām, kurām pievienojušies palestīnieši
Foto: EPA/Scanpix/LETA

ASV apsver, vai samazināt finansējumu divām ANO aģentūrām un ķīmisko ieroču uzraudzības organizācijai pēc tam, kad šīm organizācijām pievienojās palestīniešu pašpārvalde, trešdien atklāja kāda ASV amatpersona.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Palestīnieši pagājušajā nedēļā pievienojās ANO Tirdzniecības un attīstības konferencei (UNCTAD), ANO Industriālās attīstības organizācijai (UNIDO) un Ķīmisko ieroču konvencijai, ko pārrauga Starptautiskā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW).

ASV likumi aizliedz finansēt ANO aģentūras vai filiāles, kas piešķīrušas biedra statusu palestīniešiem, kuriem Apvienotajās Nācijās ir novērotāju statuss. "Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka palestīniešu centieni pievienoties starptautiskām organizācijām ir pāragri un neproduktīvi," norādīja ASV amatpersona.

Amatpersona atklāja, ka ASV apsvērs, vai piemērot likumā noteiktos ierobežojumus, kas attiecas uz palestīniešu dalību konkrētās ANO aģentūrās. UNIDO mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka ASV no šīs organizācijas izstājās jau 1996. gadā. OPCW un UNCTAD paļaujas uz brīvprātīgiem ANO dalībvalstu ziedojumiem, lai finansētu savu darbību un veidotu budžetu.

Kad palestīnieši 2011. gadā pievienojās ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO), ASV samazināja tai finansējumu, un pagājušajā gadā pilnībā izstājās no šīs organizācijas. Trampa administrācija ir arī samazinājusi finansējumu ANO aģentūrai, kas palīdz palestīniešu bēgļiem. Rezultātā aģentūrai radušās grūtības izglītības un veselības aprūpes programmu īstenošanā.

Palestīnieši arī izsauca ASV dusmas, kad 2015. gadā pievienojās Starptautiskajai krimināltiesai (SKT). Pēdējā laikā Vašingtonas un palestīniešu attiecības ir saspīlējis ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums pārcelt Savienoto Valstu vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi.

Protestos Gazas joslā līdzās robežai ar Izraēlu kopš 30. marta nogalināti vismaz 118 palestīnieši. Neviens izraēlietis šajās sadursmēs nav gājis bojā. Visvairāk palestīniešu vienā dienā gāja bojā 14. maijā, kad ASV atklāja vēstniecību Jeruzalemē. Todien pie Gazas joslas robežas protestēja desmitiem tūkstoši cilvēku, no kuriem 62 zaudēja dzīvību, Izraēlas armijai pielietojot kaujas munīciju pret protestētājiem.

Izraēla paziņojusi, ka tā rīkojusies pašaizsardzības nolūkos, aizstāvot savas robežas un iedzīvotājus. Izraēlai atbalstu paudušas arī ASV, norādot, ka atbildība par vardarbību gulstas uz grupējumu "Hamas", kurš atzinis, ka vairums no 14. maijā nogalinātajiem palestīniešiem bijuši "Hamas" locekļi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO ASV Gazas josla Hamas Izglītība Izraēla UNESCO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form