Premjerministre Džūlija Gilarda sacīja, ka Austrālijai ir iespēja ar šo referendumu panākt aborigēnu stāvokļa uzlabošanu. Pirms trim gadiem toreizējais premjers Kevins Rads atvainojās aborigēniem par balto ieceļotāju sliktu izturēšanos pret viņiem kopš ieceļošanas sākuma 18.gadsimta beigās.
Iepriekšējais referendums Austrālijā notika 1999.gadā, un tajā tika noraidīta valsts pārveidošana par republiku.
Gilarda atzina, ka referendums par aborigēnu konstitucionālu atzīšanu tiks rīkots ne agrāk kā pēc gada, un pirms tā ir svarīgi panākt vienprātību šajā jautājumā.
Līdz šim vienīgais referendums par aborigēniem Austrālijā ir noticis 1967.gadā, kad ar pārliecinošu vairākumu tika nobalsots par viņu iekļaušanu valsts iedzīvotāju skaitā.
Austrālijā savulaik dzīvoja vairāk nekā miljons aborigēnu, bet tagad viņi ir tikai 470 tūkstoši no 22 miljoniem valsts iedzīvotāju. Aborigēnu vidū ir nesamērīgi augsts saslimstības, likumpārkāpumu un bezdarba līmenis.
Aborigēnu vīriešu vidējais mūža ilgums ir par 11,5 gadiem mazāks nekā pārējiem Austrālijas vīriešiem, bet aborigēnu sievietēm tas ir par 9,7 gadiem mazāks nekā pārējām Austrālijas sievietēm.
Oktobrī publicēti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka 75 procenti austrāliešu uzskata par svarīgu rīkot referendumu par aborigēnu vēstures un kultūras atzīšanu konstitūcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
