Naudas grūtībās esošajai Austrijas armijai draud sabrukums, un tā drīzumā vairs nespēs vadīt palīdzības darbus pēc katastrofām, paziņojusi Virsnieku apvienība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Drīzumā vairs varētu nebūt iespējams veikt "aizsargāšanas un palīdzības pasākumus", tādus kā pēc zemestrīces Itālijā.

"Bez radikālas pretdarbības drīzumā vairs nevarēs runāt par armiju kā tādu," pavēstīja apvienības prezidents Eduards Pauluss.

"Pašreizējā situācijā vienīgā atlikusī iespēja ir atteikšanās no ārzemju misijām. Citādi vairs nepastāvēs iespējas sniegt mājās palīdzību pēc katastrofām," teikts Paulusa vēstulē valdībai un deputātiem pirms šonedēļ paredzētās Nacionālās drošības padomes sēdes.

Pašlaik armijai nav vairāk kā 6500 pilnībā darboties spējīgu karavīru. Vēl ir aptuveni 8000-9000 karavīru, kuri ir "nosacīti darboties spējīgi" konkrētu pienākumu veikšanai.

Kā norāda Pauluss, 2010. gadā ieplānotā armijas reforma, saskaņā ar kuru armijā paredzēti 55 000 militārpersonu, ar pašreizējiem finansiālajiem līdzekļiem ir "absolūti neizpildāma".

Plānotie 11 zemessardzes bataljoni "eksistē tikai daļēji uz papīra un viņiem gandrīz nav nekāda cita ekipējuma kā pistoles un 30 gadus veci formas tērpi".

Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) pagājušajā jūlijā veikts pētījums parādīja, ka, lai arī Austrija piedalās daudzās ārzemju misijās, tā ir starp Eiropas Savienības valstīm, kas vismazāk tērē aizsardzībai.

2006. gadā Austrija aizsardzībai tērēja tikai 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Proporcionāli mazāk naudas tērēja tikai Malta, Luksemburga un Īrija.

Kopš 2005. gada ārzemju misijās bijuši 1200 austriešu karavīri. Līdz 2012. gadam to skaits varētu pieaugt līdz 4400.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form