Austrijas prioritātes ES prezidentūras laikā: migrācija, ekonomikas drošība un kaimiņattiecību uzlabošana
Foto: Reuters/Scanpix

Austrijas prioritātes prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē būs migrācija, ekonomikas drošība un kaimiņattiecību uzlabošana, prezentējot prezidentūras prioritātes, sacīja Austrijas vēstniecības pagaidu pilnvarotā lietvede Latvijā Ingrīda Valentini-Vanka.

Austrija ES prezidentūru, kas ilgs sešus mēnešus, pārņēma 1. jūlijā no Bulgārijas, iegūstot lielu ietekmi uz bloka dienaskārtības veidošanu. Par savas prezidentūras moto Austrija izvēlējusies saukli "Eiropa, kas aizsargā".

Otrā Austrijas prezidentūras prioritāte ir Eiropas tautsaimniecības konkurētspēja, jo veselīga bloka ekonomika un eiropiešu dzīvesveids ir atkarīgs no ES spējas neatpalikt no citām pasaules daļām tehnoloģiju attīstībā. Tāpat savas prezidentūras laikā Austrija uzmanību pievērsīs arī ES kaimiņattiecību politikai, cīņai ar radikalizāciju, terorismu un ES robežapsardzības pārvaldes "Frontex" stiprināšanai. Kā liels izaicinājums būs arī notiekošās "Brexit" sarunas.

Valentini-Vanka norādīja, ka Austrija pārņēmusi prezidentūru izaicinājumu laikā, kad pieaug spriedze ne tikai ES iekšienē, bet arī starptautiskajā politikā, kur pastāv vairāki izaicinājumi. Notiek arī globāla sacensība, redzamas sekas bruņotiem konfliktiem, jādomā arī par klimata pārmaiņām, radikalizāciju un migrācijas jautājumiem, sacīja Austrijas vēstniecības pārstāve, piebilstot, ka Austrija cītīgi strādās, lai līdz gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām paveiktu pēc iespējas vairāk.

"Prezidentūras prioritātes vieno vēlme ES vērst tuvāk tās pilsoņiem, rast kopīgus risinājumus lielajiem problēmjautājumiem un koncentrēties uz Eiropas pievienoto vērtību. Ceram, ka prezidentūras laikā spēsim stiprināt ES vienotību," cerību pauda Valentini-Vanka.

Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norādīja, ka Austrijas pārņēmusi prezidentūru izaicinājumu pilnā laikā, piemēram, vēl tikko Lielbritānijā no amata atkāpušies divi ministri: "Brexit" lietu ministrs Deivids Deiviss un Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons. Viņa uzsvēra, ka jebkuras valsts prezidentūras laikā notiekošos procesus un izaicinājumus ir grūti paredzēt, tomēr Šteinbuka pauda pārliecību, ka Austrija prezidentūras pienākumus spēs risināt veiksmīgi.

Tikmēr Bulgārijas vēstnieks Latvijā Emīls Savovs Jalnazova skaidroja, ka Bulgārijas prezidentūras laiks bijis izaicinošs un darba pilns, kas devis iespēju Eiropai prezentēt Bulgāriju. Bulgārija prezidentūras laikā bijusi viena no ES politikas veidotājām un politisko procesu ietekmētājām. Visas Bulgārijas prezidentūras prioritātes bijušas būtiskas, īpaši, izaugsmes un darbavietu, kā arī, drošības jautājumi.

"Arī Bulgārijas darbs sākās un beidzās ļoti izaicinošā laikā, proti, tad, kad bija jārisina būtiski jautājumi saistībā ar migrāciju, drošību, "Brexit', Banku savienība un citām jomām. Viena no prioritātēm bija arī Balkānu politika. Jutām pienākumu strādāt šajā virzienā, jo gribējām Rietumbalkānu jautājumu ietvert atpakaļ ES dienaskārtībā," skaidroja Savovs.

Austrijas kanclers Sebastians Kurcs iepriekš norādījis, ka nepieciešama lielāka pievēršanās ārējo robežu aizsardzībai, kas ir pamats Eiropai bez iekšējām robežām. Viņš piebilda, ka to demonstrē arī iekšējās debates Vācijā, kur kancleres Angelas Merkeles domstarpības migrācijas jautājumos ar pašas vadītās valdības iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu gandrīz novedušas pie valdības krīzes.

Source

LETA

Tags

Angela Merkele Austrija Boriss Džonsons Eiropas Savienība Inna Šteinbuka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form