Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Austriju par galēji labējas partijas iekļaušanu valdībā ir satraukušas Austrumeiropas valstis, kuras kandidē uz uzņemšanu ES, sestdien paziņoja ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens.
Austrijas 14 partneres Eiropas Savienībā ir pārtraukušas divpusējos kontaktus ar šo valsti pēc tam, kad februāra sākumā Austrijas kanclera Volfganga Šīsela konservatīvā Tautas partija izveidoja koalīcijas valdību ar Brīvības partiju, kas ārzemēs tiek uzskatīta par galēji labēju un tātad nesavienojamu ar "Eiropas vērtībām".

"Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs ir satraukums par Austrijas stāvokli. Viens šī satraukuma aspekts ir fakts, ka šajās valstīs pēc desmitiem gadu ilgas padomju kontroles tiek augstu vērtēta nacionālā suverenitāte," sacīja komisārs intervijā nedēļas žurnālam "Profil".

"Cits aspekts ir tas, ka politiskais spektrs šajās valstīs krasi sliecas uz labējo pusi," piebilda Ferhoigens.

Austrijas valdība pagājušajā nedēļā principā piekrita tautas referenduma rīkošanai pret ES sankcijām, ja tās turpināsies arī rudens mēnešos.

Referenduma jautājuma formulējums ir pamudinājis vairākas ES amatpersonas uzskatīt šo nobalsošanu par valdības mēģinājumu iegūt tautas mandātu, lai bloķētu reformas, ar kurām paredzēts sagatavot ES paplašināšanos uz austrumiem.

Veto tiesību izmantošana ES būtu viena no Austrijas iespējām protestēt pret tagadējo izolāciju.

Ferhoigens tāpat kā citas ES amatpersonas nosauca šo referendumu par "nesaprātīgu ideju" un "neīstu demokrātiju". Viņš piebilda, ka pat pēc sankciju atcelšanas "nevar zināt, vai Brīvības partija vēlāk nebloķēs ES paplašināšanos uz austrumiem".

Komisārs atzina, ka divpusējo attiecību neatjaunošana ar Austriju var ietekmēt ES darbību. "Mana pieredze liecina, ka divpusējās diskusijas var būt tiešām ļoti noderīgas," sacīja Ferhoigens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!