Foto: Andrejs Harkovs
1945. gada sākumā, neskatoties uz nepārprotami tuvojošos sakāvi, Lielvācija aizvien stingri ierobežoja Austrumprūsijas (vēsturisks reģions Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos) civiliedzīvotāju iespējas doties bēgļu gaitās. Tūkstošiem iedzīvotāju to iespēja vien tad, kad Sarkanā armija bija pietuvojusies pavisam tuvu. Tūkstošiem cilvēku aizbēgt nepaspēja.

Polijas laikraksta "Polska" portāls "Polskatimes" februāra sākumā publicējis jaunas fotogrāfijas, kurās redzams, kā, mūkot no kara briesmām, bēgļi pa sasalušo ledu aptuveni -20 grādu temperatūrā 1945. gada janvārī šķērsojuši Vislas līci.

Kā portālam "Delfi" sacīja Kaļiņingradas iedzīvotājs Andrejs Harkovs, kura īpašumā bildes nonākušas, lai gan līdzīgi foto aizvien ir atrodami, tie kopumā ir reti sastopami. Viņš tos publicējis Baltijskas pilsētas domubiedru grupā.

Cilvēki aizsalušo līci šķērsoja gan kājām, gan kontrolētās zirgu un auto karavānās. Atmiņu liecībās saglabājušies ieraksti, kuros detalizēti aprakstīts, kā laiku pa laikam bēgļu rindas pārlidoja Padomju armijas lidmašīnas, apšaudot un bombardējot pārbēdzējus.

Vietām, kā vēlāk rakstīja vairāki aculiecinieki, tostarp Erhards Šulcs grāmatā "Ardievas Austrumprūsijai", pēc bumbu triecieniem ledū atvērušies caurumi, kuros pazuduši gan cilvēki, gan transporta līdzekļi. Precīzu datu par kritušo skaitu nav, bet tie ir bijuši vairāki tūkstoši. Fromburkas pilsētā mūsdienās atrodams piemineklis, kas veltīts Austrumprūsijas bēgļiem, kuru rindās bija vācieši, poļi un citu tautību pārstāvji, lielākoties civiliedzīvotāji. Uz pieminekļa minēts, ka kopumā līci tolaik šķērsojuši 450 tūkstoši.

Harkovs fotogrāfijas ieguvis no kāda drauga, tās uzņemtas no Padomju kara lidmašīnas Il-2. "Polskatimes" publikācijā norāda, ka foto uzņemti, "lai sniegtu tālākus ziņojumus par ienaidnieka pozīcijām".

Kartē zemāk attēlots Vislas līcis mūsdienās. Polijas teritorijā tā nosaukums ir Vislas līcis, bet Krievijas daļā – Kaļiņingradas līcis. Cilvēki centās šķērsot līci, nokļūt uz pretī esošo zemes strēli un pa to tālāk doties uz Gdaņsku jeb tolaik Dancigu, no kurienes 1945. gada janvāra beigās vēl bija cerības evakuēties dziļāk Lielvācijas rietumu daļā. Ņemot vērā, ka Elblongas (tolaik Elblinga) tuvumā jau atradās Sarkanā armijā, tad šis sauszemes ceļš bēgļu gaitām bija slēgts.

Vairāk par nacisma sagrāvi Eiropā un tās apstākļiem iespējams lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!