Azerbaidžānas kopējais medaļu pienesums šogad bijis vājākais kopš nacionālā komanda debitēja 1996. gada olimpiādē. Daudzi vainu uzveļ autoritārās valsts sporta funkcionāru izvēlei uz Tokiju sūtīt lielu skaitu tā dēvēto "nacionalizēto sportistu", vēsta "Eurasia Net".
Autoritārās valsts opozīcijas mediji sliktajos rezultātos vaino nacionālo olimpiskā komiteju, kuras vadībā gandrīz pusi nacionālās komandas veidoja tieši ārvalstnieki, kuri ieguvuši pilsonību apmaiņā pret savu talantu iegūstot finansiālus ieguvumus. Vairums atlētu nākuši no Krievijas, Kubas un Irānas.
"Ir acīmredzami, ka ārvalstnieki piekrīt pārstāvēt valsti tikai naudas dēļ. Viņi necīnās ar zobiem un nagiem par Azerbaidžānas karogu," medijam "Moderator.az" norādījis Krievijas Tuvas republikā strādājošs karate treneris Čingizs Alijevs. Viņš atzīmējis, ka jākaunas par ārvalstnieku sūtīšanu pārstāvēt nacionālo komandu.
Opozīcijas laikrakstā "Azadliq" savukārt salīdzinājusi paļaušanos sportā uz ārvalstniekiem ar paļaušanos ekonomikā uz naftu, netieši norādot uz problēmām, kuras iepriekšējos gados radīja tās zemā cena globālajā tirgū, kaitējot visas valsts ekonomikai un cilvēku labklājībai.
Vēl sliktajā sniegumā tiekot vainots solīto prēmiju samazinājums uzvarētājiem, salīdzinot ar augsta ranga sacensībām iepriekš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
