Baltijas vājā vieta ir pretgaisa aizsardzības raķešu trūkums, norāda eksperts
Foto: Latvijas armija

Militārajā jomā Baltijas vājā vieta patlaban ir pretgaisa aizsardzības raķešu trūkums, uzskata Zviedrijas Karaliskās kara akadēmijas pārstāvis trimdas latvietis Kārlis Neretnieks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Es teiktu, ka trūkst pretgaisa aizsardzības raķešu, piemēram, "Patriot". Tas varētu būt vissvarīgākais, lai gan ir daudzas lietas, kuru trūkst. Ja būtu liela nauda paredzēta, tad varbūt vajadzētu pirkt pretgaisa raķetes. Var, protams, domāt par raķešu nepirkšanu, bet tas būtu komponents, ko NATO varētu izvietot Baltijas valstīs. Kad dzirdam runas par bataljonu izvietošanu Baltijā, tad varbūt ne vienmēr vajadzētu mehanizētas vienības, bet dažas rotas ar pretgaisa aizsardzības raķetēm," norādīja Neretnieks.

Eksperts gan vērsa uzmanību, ka svarīgākais no visiem militārās jomas komponentiem ir laba izglītošana un atbilstošas mācības karavīriem. "Ieroči, protams, ir interesanta lieta, kad skatāmies televīziju un redzam lielu auto ar raķetēm, taču es uzskatu, ka ir par maz vingrinājumu un mācību. Vissvarīgākais ir tas, ko cilvēki māk vai nemāk, un vingrinājumi, manuprāt, ir tas svarīgākais no visiem komponentiem – labas izglītības došana," uzsvēra Neretnieks.

Vaicāts, cik ilgi Baltijas valstis spētu noturēties pretī iespējamai Krievijas agresijai, Neretnieks atbildēja, ka sākumā to nevar zināt. Tas esot atkarīgs no tā, vai un cik daudz cilvēki vēlas un ir gatavi karot un cik lielus spēkus Krievija ir gatava pielietot. "Krievija varbūt iedomājas, ka būs viegli un pietiek ar divām brigādēm, taču var izrādīties, ka nav viegli un ar to nepietiek. Nekad nevar zināt, cik ilgu laiku tas prasīs. Tās ir spekulācijas. Kad atskatās karu vēsturē, tad vienmēr spekulācijas ir nepareizas, piemēram, 1939. gadā Krievija ar milzīgiem spēkiem uzbruka Somijai, kurai bija mazs karaspēks. Tika rēķināts, ka somiem ātri vien vajadzētu karu zaudēt. Noturēšanās pret uzbrucēju ir atkarīga no dažādiem apstākļiem," skaidroja eksperts.

Runas par Krievijas iespējamo uzbrukumu Baltijai neesot tikai blefs. "Krievi var iedomāties, ka NATO negribēs vai nevarēs neko darīt palīdzības sniegšanai Baltijai. Tādā gadījumā Krievijai ar pašreizējiem spēkiem pietiktu uzbrukumam. Krievijai ir pietiekami daudz spēku tāda maza kariņa izkarošanai Baltijā, bet, tiklīdz sāks domāt, ka pēc pāris dienām Baltijā ieradīsies NATO spēki, tad apšaubu, vai Krievijai ar pašreizējo karaspēku pietiks," uzsvēra eksperts.

Vaicāts, vai Krievija apzinās minēto, Neretnieks atbildēja, ka to nevar zināt. "Svarīgākajam priekšmetam Nacionālajā aizsardzības akadēmijā jābūt kara vēsturei, jo no tās var ļoti daudz mācīties. To apliecina manis jau iepriekš minētais piemērs par Somiju 1939. gadā. Kā domā cilvēki ģenerālštābā Maskavā, es tiešām nezinu," viņš piebilda.

Runājot pa hibrīdkaru, eksperts nenoliedza, ka, no potenciālā pretinieka puses izmantojot šādu stratēģiju, NATO var rasties problēmas, jo alianse var nezināt, vai dalībvalstij ir noticis uzbrukums. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka Latvijas un Igaunijas sabiedrības ir pietiekami stabilas, lai hibrīdkarš nebūtu noteikts drauds.

"Mana sajūta ir tāda, ka Latvijas un Igaunijas sabiedrība ir gana robusta, lai tiktu galā ar hibrīdkara elementiem. Es pieņemu, ka kaut kādas cilvēku grupas, iedomājoties, kāda varētu būt dzīve, esot daļai no Krievijas, ātri nonāk pie secinājuma, ka dzīve Latvijā ir labāka. Manuprāt, abu valstu sabiedrības ir tik stabilas, ka hibrīdkarš nav noteikts drauds. Protams, ir jāizglīto sabiedrība, ir jāveido konkrētas vienības, kas varētu tikt galā ar kādiem nemieriem vai traucējumiem, ja tādi rastos. Risinot šos jautājumus, draudi nebūs tik lieli, kā kāds kādreiz mēģina izteikties publiskajā telpā," norādīja pētnieks.

Neretnieks ir trimdas latvietis, kurš strādājis Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūrā, Ženēvas Institūtā par bruņoto spēku demokratizāciju, Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžā, Drošības un attīstības institūtā Zviedrijā un šobrīd strādā Zviedrijas Karaliskajā kara akadēmijā. Šonedēļ Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā viņš kadetiem nolasīja lekciju par Zviedrijas lomu Baltijas jūras reģiona drošībā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Ieroči Igaunija Krievija NATO Somija Zviedrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form