Baltkrievi dzīvo Krievijas propagandas ietekmē; mediju telpa nedroša, atzīst pētniece
Foto: Reuters/Scanpix

Baltkrievijā, kur plaši tiek lietota krievu valoda, mediju telpā nepastāv robežas starp Baltkrieviju un Krieviju, kas rada pateicīgu lauku Krievijas propagandas izplatībai un dienas kārtības noteikšanai, Baltkrievijas ārpolitikai veltītas grāmatas atklāšanā atzina baltkrievu pētniece Aļona Artsiomenka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien Rīgā tika prezentēta Austrumeiropas politikas pētījumu centra jaunākā grāmata "Belarusian Foreign Policy - 360", kas veltīta Baltkrievijas un Krievijas attiecībām un to izmaiņām Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas kontekstā. Preses konferencē uzstājās grāmatas analītisko rakstu līdzautori un Baltkrievijas jautājumu pētnieki.

Krievijas propagandas ietekmes jautājums kopš Krimas notikumiem ir aktuāls visās Austrumu partnerības valstīs, ne tikai Baltkrievijā, kur par kaimiņvalsts propagandu bažas pauž ne tikai neatkarīgie eksperti, bet arī oficiālas amatpersonas, grāmatas prezentēšanas pasākumā skaidroja viena no autorēm, Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta darbiniece un augstskolu lektore Aļona Artsiomenka.

Ņemot vērā krievu valodas plašo lietojumu gan oficiālā, gan ikdienas līmenī, mediju un informācijas telpā nepastāv robežas starp Krieviju un Baltkrieviju, un krievu propagandai nav nekādu šķēršļu ietekmēt baltkrievus, stāsta Artsiomenka.

Turklāt vienas valodas apstākļos Krievijas mediju produkti ar savu profesionalitāti, labāku finansējumu un agresivitāti informācijas telpā ir daudz spēcīgāki par vietējiem un spēlē par labu Krievijai.

Rezultātā Baltkrievijas TV kanālos un popkultūrā lielākā daļa satura ir radīta Krievijā. Pētījumi liecina, ka Baltkrievijas nacionālajos TV kanālos ap 80% ir Krievijas saturs, uzsver pētniece.

Līdz ar to Baltkrievija cieš no mediju nedrošības un pat baltkrievu amatpersonas par to izrāda satraukumu. Par to liecina dažu Baltkrievijā dzīvojošu Krievijas resursu labā strādājošu žurnālistu-blogeru arests pērnā gada decembrī, kad šīs personas bija ļoti nelabvēlīgā gaismā atainojušas Baltkrieviju, atzīmē autore.

"Mēs mēģinām spert soļus mūsu informācijas telpas aizsardzībai, bet mēs redzam, ka Krievijai svarīgos jautājumos, piemēram, par Krimas aneksiju, baltkrievi ir gatavi atbalstīt Krievijas pozīciju," stāsta pētniece.

62% baltkrievu atbalsta Maskavu Ukrainas konflikta jautājumā, kas ir augstākais rādītājs starp Austrumu partnerības valstīm, viņa atzīmē.

Artsiomneka uzskata, ka Baltkrievijai būtu jāpalielina savas maigās varas potenciāls attiecībā pret kaimiņu, kas pagaidām ar Maskavas iespējām nav salīdzināms, tāpat ir jāstiprina pašas Baltkrievijas dienas kārtība medijos un informācijas telpā.

Sociālais pētnieks un žurnālists Andrejs Jeļisejevs atzīmē, ka visa izglītība Baltkrievijā pārsvarā ir krievu valodā un baltkrievu valoda iedzīvotāju acīs nav populāra, daudzi jauni cilvēki to pat uztver kā svešvalodu.

Tam piekrīt arī portāla "Tut.by" politiskais redaktors Artsioms Šraibmans, kurš papildina, ka tā rezultātā baltkrievu identitāte netiek būvēta caur izglītību, kā tam būtu jābūt. Krievu valodas nostiprināšana pēdējās desmitgadēs ir viens no iemesliem, kāpēc Krievijas propagandai Baltkrievijā ir daudz dzirdīgu ausu, viņš uzskata

Pēdējo trīs gadu laikā ir manāmi valdības centieni izcelt baltkrievu valodu, tradicionālos izšūtos kreklus višivankas un citas simboliskas identitātes pazīmes. "Pēc Krimas aneksijas Lukašenko pirmo reizi uzstājās ar uzrunu baltkrievu valodā, kas arī bija simbols," stāsta Šraibmans.

Tomēr joprojām šādi identitātes būvēšanas centieni netiek daudz tālāk par simboliem, secina žurnālists. Viņš skaidro, ka prezidents Aleksandrs Lukašenko un citas amatpersonas nav vienkārši rusificēti, bet gan ir padomju domāšanas cilvēki, kuri paši līdz galam neizprot nācijas veidošanas dienaskārtības nozīmi.

Kopš Krimas aneksijas parādījušies simboliskie centieni strādāt pie baltkrievu identitātes veidošanas ir tikai piliens okeānā pret Krievijas propagandas ietekmi, uzskata Šraibmans.

Baltkrievu vieglā pakļaušanās Krievijas ietekmei meklējama arī valsts oficiālajā ideoloģijā. Artsiomenka atzīmē, ka Baltkrievijas noteiktā ideoloģija balstās trīs pīlāros: slāvu tautu (krievu, baltkrievu, ukraiņu) vienotība ir Baltkrievijas valstiskuma sākums un tai jāturpinās arī nākotnē; Baltkrievijas īstais valstiskums sācies kopā ar PSRS, tāpēc jāturpina attīstība kopā ar krieviem; trešais un vissvarīgākais – baltkrievi kopā ar krieviem piedalījās Otrajā pasaules karā, tāpēc brāļu tautām jāturpina atbalstīt vienai otru.

Šāda oficiāla ideoloģiskā nostāja nosaka ļoti nozīmīgu Krievijas lomu un pieļauj ievērojamu ietekmi, atzīmē pētniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltkrievija Krievija Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form