Baltkrievijas opozīcija: kurš gatavs spēkoties ar 'baķku'

Baltkrievijā jau trešo mēnesi nerimst plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko jeb tautā saukto "baķku", kurš pēc falsificētām vēlēšanām atsakās atdot varu. Vērotāji uzsver, ka šo protestu fenomens ir tautas mobilizēšanās bez ārējas organizēšanas un vadības no opozīcijas puses, līdz ar to arī atsevišķu līderu ieslodzīšana cietumā demonstrācijas neaptur. Taču veiksmīgs krīzes atrisinājums prasa arī spēcīgu opozīciju un rīcības plānu.

Cilvēki vēl arvien turpina iet ielās, ik svētdienu Minskā notiek masu protesti, cilvēki tiek aizturēti un brutāli piekauti. Savukārt Lukašenko kā kontrolēja, tā kontrolē valsti. Šāda situācija, protams, ir graujoša valsts ekonomikai. Uzņēmēji aizbrauc, investīcijas nenāk, bet varai milzu resursi jātērē režīma aizsardzībai, nemitīgi uzturot ielās lielus drošības spēkus.

Šādā situācijā svarīgi saprast, kas notiek ar opozīciju, kas ir tās rindās un ko tā var izdarīt, lai mainītu situāciju. Opozīcija ir tā, kas sadarbībā ar Eiropas Savienību (ES) var ieteikt, vai un kādas sankcijas piemērot režīmam. Turklāt opozīcijai piešķirta Saharova balva "Par domu brīvību", kas uzsver uz to liktās cerības pašreizējos politiskajos procesos.

Nāve, cietumi un trimda

Kopš Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā ātri tapa skaidrs, ka opozīcija valstī netiks paciesta. Lukašenko potenciālie konkurenti uz prezidenta krēslu un kritiķi sāka mīklaini mirt un pazust.

Tā 1999. gadā pēkšņi mira politiķis Genādijs Karpenko, kurš tika uzskatīts par reālu Lukašenko sāncensi uz prezidenta krēslu un bija viens no viņa impīčmenta rosinātājiem.