Baznīca un valdība Armēnijā apvienojas cīņā pret 'Rietumu reliģiskajām grupām'
Foto: AP/Scanpix

Armēnijai gatavojoties 6. decembra pretrunīgajam referendumam par konstitucionālajiem grozījumiem, sabiedrības uzmanība ir pievērsta gaidāmajām politiskās sistēmas izmaiņām, bet mazāk pārrunāts ir grozījums, kura dēļ varētu ciest valsts reliģiskās minoritātes, raksta "Eurasianet.org".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Medijs norāda, ka valstī par "sektām" dēvētās reliģiskās kopienas, kuru skaitā ir galvenokārt evaņģēliski kristīgās grupas, piemēram, mormoņi un Jehovas liecinieki, bieži tiek sauktas par "perverso Rietumu vērtību" atbalstītājām.

Armēnijā ilgus gadus pret "sektām" pastāvējusi piesardzīga attieksme. Savukārt valsts finansētā Armēnijas Apustuliskā baznīca tiek plaši uzskatīta par vienu no svarīgākajiem nacionālās identitātes stūrakmeņiem.

Pašreiz konstitūcija nošķir baznīcu un valsti. Serža Sargsjana vadībā esošās komisijas piedāvātie konstitucionālie grozījumi nodrošinātu reliģijas brīvību un aizliegtu reliģisko diskrimināciju, taču bažas rada tajos iekļautais 41. Punkts. Tas nosaka, ka šādu brīvību varētu ierobežot "ar mērķi aizsargāt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, veselību un morāles vērtības vai arī citu cilvēku fundamentālās tiesības un brīvības".

Apustuliskās baznīcas un valdošās "Armēnijas republikāņu partijas" apgalvojumi, ka nepieciešams aizsargāt "nacionālo drošību" un "garīgo drošību" pret 65 Armēnijā oficiāli reģistrētajām reliģisko minoritāšu grupām, liecina, ka šo punktu var ļoti plaši interpretēt, paziņojis bezpeļņas organizācijas "Sadarbības centrs demokrātijai" priekšsēdētājs Stepans Danieljans.

"Mēs uzskatām, ka šo punktu izmantos, lai ierobežotu reliģisko organizāciju tiesības," medijam "Eurasianet.org" norāda Danieljans, kurš ir arī politologs, kurš padziļināti pētījis Armēnijas Apustuliskās baznīcas un valdības attiecības.

Tikmēr Konstitucionālā komisija nav sniegusi komentārus šajā jautājumā

Paredzētās izmaiņas uzsver, ka "reliģiskās organizācijas būs nošķirtas no valsts", taču Apustuliskā baznīca ieņemtu priviliģētu vietu sabiedrībā. Izmantotais formulējums norāda, ka Apustuliskajai baznīcai ir "īpaša misija" kā "nacionālai baznīcai armēņu garīgajā dzīvē, nacionālās kultūras attīstībā un nacionālās identitātes saglabāšanā".

Pašreiz konstitūcijā šī loma definēta kā "īpaša vēsturiska misija." Agrākā formulējuma nomaiņa uz "unikālu misiju", jau izraisīja Eiropas Padomes tiesību ekspertu kritiku un nezināmu iemeslu dēļ ir atcelta.

Baznīca un valdība Armēnijā apvienojas cīņā pret 'Rietumu reliģiskajām grupām'
Foto: Reuters/Scanpix

Arī Baznīca nav komentējusi grozījuma formulējumu, taču dedzīgi atbalsta konstitucionālo reformu. Līdz šim reliģiskās minoritātes nav izrādījušas satraukumu par iespējamajām izmaiņām. Arī ASV Valsts departaments, kas iepriekš norādījis uz reliģisko diskrimināciju Armēnijā, vēl šogad ziņoja, ka "lielākā daļa" uzskata, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies.

Taču Apustuliskās baznīcas augstākais vadītājs Erevānas augstākais arhimandrīts Komitass Hovnanjans uzstāj, ka armēņiem ir jābūt piesardzīgiem, runājot par alternatīvām reliģiskām organizācijām. Hovnanjans un citi garīdzniecības pārstāvji neslēpj nicinājumu pret Rietumu vērtībām.

Atkārtojot populāru Eirāzijā dzīvojošo pareizticīgo uzskatu, Hovnanjans apgalvo, ka Rietumu vērtības popularizē pašnāvību, incestu, pedofīliju un homoseksuālismu, un ārzemju sektas palīdzot šīs idejas izplatīt Armēnijā.

"Mēs ieraugām jebkuru Rietumu atkritumu urnu un paziņojam, ka pieņemam šīs "vērtības". Ja kaut kas tiek ievazāts Armēnijā, tas nenozīmē, ka mums tas jāpielūdz. Ārzemju "reliģiskās" kustības nepalīdz uzlabot mūsu valsti, bet gan cenšas to sadalīt."

Līdzīga situācija ir arī Gruzijā, kas lielākoties ir pareizticīgo valsts, kā arī Krievijā, kas ir galvenokārt pareizticīga. Armēnijas Apustuliskā baznīca ir daļa no austrumu pareizticības, kas ir atsevišķs kristīgās pareizticības atzars (līdzīgi ir arī Gruzijā).

"World Values Survey" 2015. gadā veiktā aptauja atklāja, ka 56,6 % no 1100 aptaujātajiem armēņiem izrādījuši neiecietību pret reliģiskajām minoritātēm. Arī "Armēnijas republikāņu partijas" vadošie locekļi arī brīžiem izrādījuši neiecietību. Kāds augsta ranga partijas loceklis 7. oktobrī parlamentā pat aicinājis izmantot sabiedrisko televīziju un radio "cīņā pret sektām".

"Nav nekāds noslēpums, ka zem demokrātijas aizsega valstī ieplūst liela nauda, kura tiek izmantota, lai radītu šķēršļus mūsu nacionālajām vērtībām, tradīcijām, spēcīgām ģimenēm un mūsu baznīcai – tāpēc liela loma šajā jautājumā ir Armēnijas sabiedriskajai televīzijai," sacīja partijas līderis Vahrams Bagdasarjans.

Baznīca un valdība Armēnijā apvienojas cīņā pret 'Rietumu reliģiskajām grupām'
Foto: AFP/Scanpix

Populārākie valdību atbalstošie televīzijas kanāli Armēnija jau propagandē "sektu problēmu", bet ar sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos tiktu uzrunāta plašāka auditorija.

Parlamenta spīkera vietnieks Eduards Šarmazanovs paziņoja, ka pēc "70 gadu ilgās tumsas" padomju laikā "neatkarīgās Armēnijas iedzīvotājiem" ir jāpopularizē Armēnijas Apustuliskās baznīcas vērtības, kā arī cieņa pret armēņu alfabētu. Sabiedriskās televīzijas un radio padome ir izrādījusi vēlmi radīt šāda veida "pārraides".

Cilvēktiesību aktīvists Avetiks Iškanjans, Armēnijas "Helsinki" grupas priekšsēdētājs, ir uztraukts, ka šādas televīzijas programmas norādītu uz "abpusēju vienošanos starp valdību un baznīcu". "Viņi sprediķo par paklausību valdībai, un valdība atļauj baznīcai pelnīt tik daudz naudas, cik vien tā vēlas, neiekasējot par to nodokļus," sacīja Iškanjans.

Valdība pēdējā laikā ir izpelnījusies plašu kritiku par korupciju un protestiem, no kuriem nesenākais ir šīs vasaras "Erevānas elektrības" protests, tāpēc pašreizējai administrācijai ir svarīgi atbalstīt baznīcu.

No 2013. gadā aptaujātajiem 1832 armēņiem 56 % apgalvoja, ka ikdienas dzīvē reliģija viņiem ir "ļoti svarīga", 38 % apgalvoja, ka tā ir "diezgan svarīga".

Valsts augsta ranga amatpersonas, arī prezidents Sargsjans, regulāri apmeklē jauno Apustulisko baznīcu atklāšanas pasākumus. Savukārt valsts skolās ir obligāts baznīcas vēstures priekšmets.

Tāpat dažu kristīgo grupu pārstāvji apgalvo, ka armijas kapelāni spiež karavīrus apmeklēt Apustuliskās baznīcas dievkalpojumus. Aizsardzības Ministrijas mājaslapā redzams arhimandrīta Hovanjana video vēstījums par Armēnijas armiju. Hovanjans vada arī baznīcas jauniešu organizāciju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form