Internetā publiskotajā tiesas spriedumā teikts, ka parlamenta septembrī pieņemtais aizliegums ir "pretrunā konstitucionālas valsts principiem un visu pilsoņu vienlīdzībai un pārstāv ar likuma ieviestu diskrimināciju".
"Negatīvo sabiedrisko un morālo viedokli par totalitāras valsts slepenā dienesta darbību nevajadzētu jaukt ar (..) pilsoņu konstitucionālajām tiesībām modernā demokrātiskā sabiedrībā," paziņojusi tiesa.
Jau ziņots, ka īpašā parlamentārā komisija, kurai uzticēta komunistiskā režīma slepenpolicijas "Darzhavna Sigurnost" arhīvu izpēte un publiskošana, pagājušajā decembrī konstatēja, ka 40% no Bulgārijas vēstniecībām un diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs šobrīd vada bijušie komunistu aģenti. Tomēr līdzšinējā prezidenta Georgija Parvanova iebildumu dēļ šie vēstnieki joprojām nav atsaukti no diplomātiskā dienesta ārvalstīs.
Jau ziņots, ka 2007.gadā Parvanovs pats tika apsūdzēts par kādreizējo sadarbību ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem, taču viņš to ir kategoriski noliedzis.
Tikmēr jaunievēlētais Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs, kurš amatā stāsies janvāra beigās, vairākkārt apliecinājis, ka diplomātiskā korpusa attīrīšana no bijušajiem spiegiem būs viens no viņa pirmajiem uzdevumiem.
"Parlamenta, valdības, vēlētā prezidenta un mana politiskā griba ir skaidri un kategoriski izteikta un paliek nemainīga. Bulgāriju pasaules priekšā vairs nepārstāvēs cilvēki, kuri piederēja pie komunistiskā režīma represīvā aparāta," paziņojis Bulgārijas ārlietu ministrs Nikolajs Mladenovs.