Burkinafaso pučistu ģenerāli Djenderi apsūdz 'Āfrikas Čegevaras' slepkavībā  (16)

Kapteinis Sankara varu sagrāba 1983. gadā un ieviesa valstī radikālu kreisā spārna politiku. Viņš arī pārdēvēja toreizējo Augšvoltu par Burkinafaso, kas tulkojumā nozīmē "godājamo cilvēku zeme".

1987. gadā valsts apvērsuma laikā 37 gadus vecais Sankara tika nogalināts un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš valdīja 27 gadus, līdz tika gāzts tautas protestos 2014. gadā. Tautā saukts par "Āfrikas Čegevaru", Sankara joprojām ir daudzu afrikāņu varonis.

Sankaru nogalināja karavīru grupa, taču precīzi viņa nāves apstākļi ir palikuši mīkla, norāda BBC.

Kompaores laikā sāktā Sankaras slepkavības izmeklēšana uz priekšu nevirzījās. Djendere, kurš "Āfrikas Čegevaras" nāves laikā tika uzskatīts par viņa tuvu draugu un sabiedroto, pēc apvērsuma kļuva par nākamā līdera Kompaores izlūkošanas dienesta šefu.

Pēc Kompaores gāšanas 2014. gadā izveidotā pārejas valdība solīja rūpīgi izmeklēt Sankaras nāvi. Saistībā ar slepkavību jau apsūdzēti desmit Burkinafaso virsnieki, bet ģenerālis Djendere ir augstākā līmeņa apsūdzētā amatpersona.

Djendere jau atrodas apcietinājumā, kur gaida tiesu saistībā ar septembrī sarīkoto valsts apvērsumu.

Gāztajam prezidentam Komapaorem uzticīgā Prezidenta gvarde (RSP) ģenerāļa Djenderes vadībā 16. septembrī iebruka valdības ēkā un veica valsts apvērsumu.

Tomēr pēc nedēļas, kad kļuva skaidrs, ka pučistiem nav tautas atbalsta un regulārā armija izvirzīja viņiem ultimātu atkāpties ar labu, vai tikt pieveiktiem ar militāru spēku, Djendere piekrita nodot varu paša gāztajai pagaidu valdībai.

Puča līderis ģenerālis Gilberts Djendere nolēmis sagrābt varu, lai pretotos plāniem izformēt RSP un izslēgt Kompaores sabiedrotos no dalības prezidenta vēlēšanās.

Ģenerālis Djendere pirms tam ir piedalījies jau divos citos apvērsumos, tai skaitā Sankaras gāšanā.