Lai gan Bušs pagaidām negatavojas pārkāpt 1972.gada Pretballistisko raķešu līgumu, savā runā viņš uzsvērs, ka šī vienošanās vairs neatbilst realitātei, informēja kāds augsta ranga Baltā nama pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms.
Prezidents jaunās sistēmas nepieciešamību "argumentē ar jauno vidi un nepieciešamību pēc jauna pamata mieram un stabilitātei.. ir laiks konceptuāli mainīt domāšanu", sacīja pārstāvis.
Bušs savā runā uzvēra, ka jauna veida domāšana atspoguļo to, ka aukstais karš ir beidzies, un mieru apdraud lielākoties to valstu raķetes, kurās valda neprognozējamie režīmi", sacīja pārstāvis.
Pirmdien Bušs pa tālruni sazinājās ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, Francijas prezidentu Žaku Širaku, Kanādas premjeru Žanu Kretjēnu, Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru un NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu, lai panāktu viņu atbalstu pretraķešu aizsardzības sistēmas ieviešanai.
Nākamajā nedēļā uz konsultācijām Eiropā dosies augsta līmeņa ASV delegācija. Paredzams, ka nākotnē šajās konsultācijās tiks iesaistīta arī Japāna, Krievija un Ķīna, informēja pārstāvis.
Vairāki ASV sabiedroti uzskata, ka Pretballistisko raķešu līguma pārkāpšana varētu izraisīt jaunu bruņošanās vilni. Saskaņā ar līgumu ir aizliegta šāda veida pretraķešu aizsardzības sistēmu ieviešana.
"Mēs negatavojamies viņus informēt par jau notikušu faktu," sacīja pārstāvis, kas ļāva noprast, ka līdz jaunā līguma noslēgšanai nav atlicis daudz laika.
"Pēc kāda laika mēs būsim spiesti sekot tehnoloģiju attīstībai.. un atzīt, ka līgums kļuvis par problēmu," teica pārstāvis, piebilstot, ka Bušs savā runā informēs arī par projekta izmaksām un termiņiem.
Bušs arī atkārtos, ka viņa plāns paredz samazināt kodolbruņojumu, lai tādējādi Maskavai šis priekšlikums liktos pieņemamāks, sacīja pārstāvis, kas nevarēja pateikt, cik lielā mērā tiks samazināts ASV kodolbruņojums.
"Prezidents gatavojas izteikt īpašu aicinājumu Krievijai sadarboties ar mums, lai radītu jaunu pamatu stratēģiskajai stabilitātei un drošībai un rastu jaunus veidus mūsu attiecību apspriešanai," informēja pārstāvis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis katrai pusei samazināt kodolbruņojumu par 1500 raķešu galviņām.
Neviena no pusēm nacionālo drošības apsvērumu dēļ negatavojas izstāties no līguma, kas savulaik tika parakstīts ar Padomju Savienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
