Foto: LETA
Jauna būvprojekta dēļ Krievijā apdraudēta viena no pasaulē vērtīgākajām kultūraugu paraugu krātuvēm, izraisot satraukumu zinātnieku vidū.

Apdraudētā Pavlovskas eksperimentālā stacija ir daļa no botāniķa Nikolaja Vavilova dibinātā Viskrievijas Augkopības institūta un tajā atrodas unikāla, nepārvietojama un dzīvu augu kolekcija no visas pasaules.

Atšķirībā no slēgtās krātuves Norvēģijā, kur tiek uzglabātas kultūraugu sēklas, Pavlovskas stacijā uzkrātie augi tiek audzēti dabiskos apstākļos.

Sanktpēterburgas pierobežas pilsētas Pavlovskas teritorijā bāzētajā institūtā atrodas tūkstošiem ābolu, zemeņu, ķiršu un daudzu citu kultūraugu kolekcijas, no kuriem 90% nav atrodami citur pasaulē.

Kā norāda žurnāls "The Economist", šādas kultūraugu gēnu bankas iznīcināšana ir līdzvērtīga bibliotēku, kas satur oriģinālus un retus manuskriptus, dedzināšanai.

Otrā pasaules karā traģiskās Ļeņingradas blokādes laikā vairāki stacijā strādājošie zinātnieki ziedoja savas dzīvības, mirstot bada nāvē, taču atsakoties aiztikt vērtīgo kolekciju.

1942.gada janvārī pie sava darba galda bada nāvē nomira zemesriekstu speciālists A.G. Ščukins, ārstniecības augu laboratorijas vadītājs G.K. Kijers un rīsu speciālists D.S. Ivanovs. Strādnieki vēlāk Ivanova kolekcijā atrada tūkstošiem rīsu paku, kuras viņš bija pasargājis, pats mirstot badā.

Tāds pats liktenis piemeklēja auzu kolekcijas uzraudzi L.M.Rodinu un vēl daudzus zinātniekus, kas diendienā strādāja ar zirņu, rīsu, kukurūzas un kviešu kolekcijām.

"Šī kolekcija ir pilnīgi unikāla un pasaules mēroga dārgums. Nikolajs Vavilovs [institūta dibinātājs] un Krievijas botāniķi paraugus vāca teritorijās, kas vairs nav pieejamas, un reģionos, kur ir liela radniecīgu augu dažādība. Šīs kolekcijas ir Krievijas augu ģenētiķu centības un apņēmības liecība un veido unikālu investīciju mūsu pārtikas nākotnē," norādīja Londonas Dabas vēstures muzeja botānikas doktore Sandra Napa.

Pēdējo 80 gadu laikā kolekcija papildinājusies ar augiem no visas pasaules, ko dzīvotspējīgā stāvoklī uzturējušas vairāku Krievijas zinātnieku paaudzes. Viņu cītīgais darbs ļāvis izveidot Eiropā lielāko augošo augļkoku un ogu kultūraugu krājumu.

Kolekciju teorētiski būtu iespējams pārvietot, bet dzīvo un augošo augu, krūmāju un koku pārstādīšana prasītu vismaz desmitgadi.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija un Valsts īpašumu pārvaldes aģentūra pagājušā gada 25.decembrī izdeva divus rīkojumus, apturot zemes nomas līgumu ar Pavlovskas eksperimentālo staciju un liekot 70 hektāru lielo teritoriju trīs mēnešu laikā nodot Federālajam Iedzīvotāju nekustamo īpašumu attīstības fondam.

Maskavas Pirmās instances šķīrējtiesa tiesa pagājušā nedēļā lēma par labu Krievijas Federālajam Iedzīvotāju nekustamo īpašumu attīstības fondam, kas stacijas vietā Sanktpēterburgas pierobežā vēlas būvēt dzīvojamās ēkas.

Viskrievijas Augkopības institūts un tam pakļautā eksperimentālā stacija apstrīdējusi šo lēmumu Krievijas Augstākajā šķīrējtiesā, kas uz mēnesi ļauj apturēt būvniecības plānus. Tomēr zinātnieki necer, ka tiesa lems par labu institūtam.

Kā norāda žurnālisti, Pavlovskas eksperimentālo staciju var glābt tikai tiešs Krievijas prezidenta vai premjerministra rīkojums.

Pēc medijos saceltās ažiotāžas Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs šonedēļ devis rīkojumu izmeklēt kultūraugu krātuves iznīcināšanas draudus. Par to prezidents paziņojis savā tvitera profilā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!