Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA
Pagājis gads, kopš amerikāņi prezidenta amatā ievēlēja Džo Baidenu. Iepriekšējie četri gadi ar Donaldu Trampu un viņa skandēto "Amerika pirmajā vietā" eiropiešiem lika pārvērtēt attiecības ar līdz šim tuvāko partneri. Baidena nākšana pie varas pirmajā brīdī tika uztverta kā sadarbības atgriešanās agrākajās liedēs, bet Eiropas politikā saglabājusies atturība. Sarunā ar ietekmīgās domnīcas "The Atlantic Council" vadošo pētnieku Īanu Bžezinski, kurš Latvijā viesojās "Rīgas konferences 2021" ietvaros, lūdzu viņu komentēt starptautiskajā telpā mutuļojošos jautājumus par Eiropas un ASV attiecību jaunāko posmu.

Vai ASV kopš Džo Baidena stāšanās amatā patiesi ir atmetusi "Amerika pirmajā vietā" politiku?

Tad jājautā, kur pasaulē ir izvietoti ASV spēki. Mums šobrīd Eiropā ir aptuveni 70 000 karavīru, vēl ap 30 000 Korejā, ap 50 000 Japānā un vēl daudz kur citviet pasaulē. Vērtējot tikai mūsu globālo militāro klātbūtni, redzams, ka Amerikai, tostarp tās attiecībās ar sabiedrotajiem, ir kas vairāk par "Amerika pirmajā vietā" politiku. Mēs joprojām esam iesaistīti [globālajās norisēs], mēs joprojām esam gatavi iestāties par saviem partneriem, pārstāvot kopīgas intereses un vērtības, lai aizstāvētu mūsu suverenitāti.

Pastāv tendence pārspīlēt "Amerika pirmajā vietā" nozīmi. Baidens ļoti atšķiras no prezidenta Trampa. Viņš ir daudz izteiktāks daudzpusējās pieejas aizstāvis, viņš piešķir daudz lielāku vērtību starptautiskajām institūcijām, pirmajā prezidentūras gadā viņš par prioritāti noteica došanos uz Eiropas Savienību un NATO, tiekoties ar vadošajiem šo institūciju līderiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!