Čečenu bijušā kaujinieka slepkavības dēļ Vācija izraida divus Krievijas diplomātus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vairākus mēnešus pēc tam, kad augustā Berlīnes parkā tika nošauts bijušais čečenu kaujinieku komandieris, trešdien Vācija paziņojusi par divu Krievijas diplomātu izraidīšanu, vēsta raidorganizācija BBC. Vācija tā rīkojusies aizdomu, ka slepkavības pasūtītāja bijusi Krievija vai tās autonomā Čečenijas republika, dēļ.

Diplomātu izraidīšana notiek neilgu laiku pēc tam, kad Vācijas federālais prokurors pārņēma šo lietu savā pārraudzībā. Vācija ir pārmetusi Krievijai, ka tā nepalīdz lietas izmeklēšanā.

Savukārt Krievija atbildējusi, ka pārmetumi par nesadarbošanos ir nepamatoti un ka no Krievijas puses sekos atbildes reakcija.

40 gadus vecais bijušais čečenu kaujinieku komandieris Zelimhans Hangošvili tika nogalināts ar šāvienu galvā 23. augustā Mazajā Tīrgartenā Berlīnē.

Vācu mediji šo uzbrukumu ir salīdzinājuši ar bijušā Krievijas izlūkošanas darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas slepkavības mēģinājumu pērn Lielbritānijā.

BBC norāda, ka diplomātiskais strīds starp Krieviju un Vāciju notiek visai nepiemērotā brīdī, jo pēc piecām dienām gaidāma četru valstu – Vācijas, Krievijas, Francijas un Ukrainas – līderu tikšanās Ukrainas konflikta jautājumā.

"Ir pietiekams faktoloģiskais pamats apgalvot, ka slepkavība tika īstenota ar Krievijas Federācijas vai tās sastāvā ietilpstošās Čečenijas autonomās republikas iestāžu ziņu," trešdien paziņoja Vācijas federālais prokurors.

Aizdomās turētā persona tika aizturēta drīz pēc slepkavības, kad tā bija redzēta iemetam blakus esošajā upē velosipēdu, parūku un pistoli.

Prokurors paziņojis, ka aizdomās turamais ielidojis no Maskavas Šarla de Golla lidostā Parīzē sešas dienas pirms slepkavības, piesegam izmantojot segvārdu Vadims S. Tādas personas pase Krievijā pirmo reizi izdota 2015. gadā. Pēc tam Vadims S. devies uz Varšavu, kur uzturējies viesnīcā līdz 22. augustam.

Vācijas varas iestādes ziņo, ka šai personai vīza izdota darba darīšanām kā inženierim, kas strādā Sanktpēterburgas uzņēmumā "Zao Rust". Taču uzņēmums ir "reorganizācijas" stadijā, bet tā faksa numurs sakrīt ar Krievijas Aizsardzības ministrijas uzņēmumu numuru.

Vācijas prokuratūra uzskata, ka Vadims S. ir tikai segvārds personai Vadims K. Pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Bellincat" aizturēto vīrieti nosaukusi par Vadimu Krasikovu, dzimušu 1965. gadā Kazahstānā.

Prokuratūra minējusi, ka Vadims K. ir bijis turēts aizdomās 2013. gadā par kāda Krievijas uzņēmēja slepkavību Maskavā. Toreiz arī uzbrucējs brauca ar velosipēdu un iešāva galvā no aizmugures. Krievijas varas iestādes bija izdevušas aresta orderi 2014. gadā, bet 2015. gada jūlijā to atsauca.

Jau augustā pēc slepkavības Krievijas oficiālie pārstāvji noraidīja jebkādu saistību ar notikušo. Savukārt trešdien Krievijas vēstniecība Vācijā lēmumu par diplomātu izraidīšanu novērtējusi kā politizētu un paudusi nožēlu. Ārlietu ministrija brīdinājusi, ka tā būs spiesta spert atbildes soli.

Vācijas kanclere Angela Merkele žurnālistiem šo lēmumu pamatojusi ar to, ka Krievija nepalīdzēja slepkavības izmeklēšanā.

Jau zinots, ka kādreizējā čečenu kaujinieka Zelimhana Hangošvili slepkavības izmeklēšanu pārņems prokuratūras nodaļa, kas izmeklē ar izlūkošanu saistītās lietas.

Daļa Vācijas politiķu un mediju jau iepriekš Gruzijas pilsoņa Hangošvili slepkavībā vainoja Maskavu, lai gan Krievija savu saistību ar šo lietu kategoriski noliegusi.

40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts 23. augustā Berlīnes Mazajā Tīrgartenā. Aculiecinieki stāstīja, ka šāvienus no tuva attāluma uz upuri raidījis kāds vīrietis uz velosipēda, kurš vēlāk tika pamanīts, iemetot upē somu.

Policija vīrieti aizturēja un noskaidroja, ka tas ir 49 gadus vecais Krievijas pilsonis Vadims S.

Tomēr Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Bellingcat" otrdien vēsta, ka aizturētais vīrietis izmantojis viltus identitāti.

Patiesībā viņš esot 54 gadus vecais Vadims Krasikovs, kas uzaudzis Kazahstānā, bet vēlāk dzīvojis Sibīrijā.

Iepriekš Krievijas varasiestādes apsūdzējušas Krasikovu kāda uzņēmēja slepkavībā, kas 2013. gadā pastrādāta Maskavā. Arī toreiz slepkava izmantojis velosipēdu.

Sākotnēji Krievija ar Interpola starpniecību izsludināja Krasikovu starptautiskajā meklēšanā, taču vēlāk aizturēšanas orderi atsauca un apgādāja viņu viltus identitāti, norāda "Bellingcat".

Vācu mediji pauž aizdomas, ka Krasikovu savervējuši Krievijas slepenie dienesti.

"Federālā prokuratūra par slepkavības pasūtīšanu tur aizdomās Krievijas valsts iestādes," ziņo nedēļraksts "Der Spiegel", piebilstot, ka lietas izmeklēšanu tuvāko dienu laikā pārņems federālā prokuratūra.

Tikmēr federālās prokuratūras pārstāvis aģentūrai AFP izteicies, ka šobrīd šī lieta neesot viņu pārziņā. Savukārt Vācijas Ārlietu ministrija vispār atteikusies šo lietu komentēt.

Izmeklēšanā, kuru kopīgi veicis "Der Spiegel", "Bellingcat" un vēl viena pētnieciskās žurnālistikas organizācija – "The Insider", iegūti pierādījumi, kas varētu liecināt par Krievijas saistību ar Hangošvili slepkavību.

Šajā izmeklēšanā konstatēta arī iespējama Čečenijas varasiestāžu saistība ar šo noziegumu.

"Bellingcat" norāda, ka otrā Čečenijas kara laikā no 1999. līdz 2002. gadam Hangošvili karojis nemiernieku pusē, bet pēc tam čečenu separātistiem sniedzis atbalstu no savas dzimtās Gruzijas teritorijas.

2008. gadā viņš Gruzijā "rekrutējis un apbruņojis" brīvprātīgo vienību cīņai pret Krieviju.

Pēc diviem neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem, kurus viņš pieredzējis Gruzijā, pēdējo gadu laikā Hangošvili dzīvojis Vācijā, kur lūdzis patvērumu.

"Der Spiegel" vēsta, ka policija aizdomās turamā dzīvoklī atradusi lidmašīnas biļeti lidojumam uz Maskavu nākamajā dienā pēc slepkavības, kā arī lielu skaidras naudas summu.

Aizturētajam izvirzītas apsūdzības slepkavībā, taču viņš atteicies runāt ar izmeklētājiem.

"Bellingcat" ziņo, ka aizturētā rīcībā esot bijusi derīga Krievijas pase, taču datu par personu, uz kuras vārda tā izsniegta, Krievijas pilsoņu reģistrā neesot.

Savukārt pases numurs liecina, ka to izsniegusi Iekšlietu ministrijas nodaļa, kas ar dokumentiem apgādā Krievijas militāro izlūkdienestu.

Tags

Angela Merkele Čečenija Krievija Vācija

Comment Form