"Krievijas banku sektora pasīvas reformēšanas fāze, kas nozīmē licenču atsaukumu maksātnespējīgajām bankām, tuvojas beigām. Krievijas bankām vajadzētu aktīvāk darboties kā starpniecēm starp kapitālu un ekonomikas reālo sektoru," sacīja "Raiffaisenbank" Krievijas nodaļas valdes priekšsēdētājs Mišels Perirens.
Pēc viņa vārdiem, "Krievijas banku sektoram izdevās izdzīvot pēc 1998.gada krīzes un to var uzskatīt par vienu no galvenajiem pasākumiem 2000.gadā".
"Tagad centieni jāpievērš banku pieaugumam, atklātības palielināšanai banku sektorā, kā arī visu banku pāriešanai uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem," uzskata Perirens.
Savukārt "Citibank" Krievijas nodaļas prezidents Alans Hersts uzskata reformu neīstenošanu banku sektorā par lielāko neveiksmi aizvadītajā gadā.
Pēc viņa vārdiem, nozīmīgākais notikums 2000.gadā ārvalstu investoriem bija nodokļu kodeksa ieviešana Krievijā. "To var uzskatīt par labu sākumu, kas prasa tālāku darbu, pirmkārt, attiecībā uz sadaļu, kas skar peļņas nodokli un ražošanas izdevumu atskaitīšanu," paziņoja Hersts.
Savukārt "Bank Austria" Krievijas nodaļas vadītājs Mihaels Francs uzsvēra, ka, "apskatot Krievijas valdības darbību no plašāka redzes viedokļa, rodas iespaids, ka Krievijas ekonomikā kopumā, izņemot energosektoru, nav notikušas būtiskas pārmaiņas, bet valdība turpināja atrasties novērotāja lomā un neveica konsekventus pasākumus".
"Mēs uzskatām, ka 2000.gadu var nosaukt par nerealizētu iespēju gadu," piebilda Francs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
