Četri gadi kopš Krimas okupācijas: sapņi par Monako un skaistu tiltu
Foto: AP/Scanpix/LETA

Lai gan Krievijas amatpersonas sniedz skaļus paziņojumus par Krimu kā nākotnes Silīcija ieleju vai jauno Eiropas Monako, realitāte ir daudz skaudrāka, – četrus gadus pēc okupācijas pussalas budžets par aptuveni 75% tiek subsidēts no Krievijas federālajām rezervēm, starptautiskās kompānijas sankciju dēļ tur atrodamas vien ārkārtīgi retos gadījumos, bet Krimas cietumos atrodas politieslodzītie. Īpaši neaizsargātās pozīcijās ir Krimas tatāri.

Starptautiski Krimas okupācija netiek atzīta par likumīgu, taču vienlaikus nav informācijas par kādu konkrētu plānu, kā Ukrainai nākotnē varētu izdoties Krimu no Krievijas atgūt. Arī tikko notikušās Krievijas prezidenta vēlēšanas Krimas iecirkņos Ukrainas Ārlietu ministrija nodēvējusi par nelikumīgām un paziņojumā norāda, ka tādējādi ir apšaubāma Krievijas prezidenta vēlēšanu likumība.

Tiesa, uzmanības piesaistīšanas labad Krimu aizvien mēdz apmeklēt starptautiski politiķi, kas Eiropas politiskajā kartē vairumā gadījumu nodēvējami par populistiem. Arī šajās vēlēšanās, kā liecina Ukrainas Ārlietu ministrijas portālam "Delfi" sniegtā informācija, Vladimira Putina pārvēlēšanu vairāk nekā tūkstošs iecirkņos Krimā un Sevastopolē novēroja vismaz 140 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu. Ministrija aicinājusi ES Ārlietu ministrijas šos cilvēkus iekļaut sankciju sarakstos. Latvijas Ārlietu ministrija portālam "Delfi" sacīja, ka nav informēta, ka šajā sarakstā būtu atrodami arī Latvijas pilsoņu vārdi.

Lielas ieceres, vāja ekonomika

Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko izteikusies, ka Krima kļūs par jauno Silīcija ieleju, bet Jaltas ekonomikas foruma vadītājs Andrejs Nazarovs sacījis, ka, ņemot vērā Krimas straujo ekonomikas izaugsmi, "nav ne mazāko šaubu, ka Krima kļūs par jauno Monako".

Nazarovs, pamatojot cerīgos plānus, atsaucās uz Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijas datiem, kas liecina, ka Krimas ekonomika 2017. gadā augusi par 10%, iekšzemes kopprodukta rādītājā sasniedzot 350 miljardu rubļu robežu (aptuveni piecus miljardus eiro). "Eurasianet" domnīcas analītiķi gan vērš uzmanība, ka izaugsmes dati ir maldinoši, jo aptuveni trīs ceturtdaļas no Krimas vidējā termiņa 2018.-2020.gadam budžeta veido federālās subsīdijās. Līdzīgā īpatsvarā Krievijas federālās subsīdijas tiek pārvirzītas tikai uz Čečenijas un Ingušijas republiku budžetiem.

Neilgi pēc Krimas okupācijas tās pašpasludinātās republikas prezidents Sergejs Aksjanovs tuvāko nākotni iezīmēja citās krāsās: "Mēs plānojam kļūt par reģionu, kas finansiāli palīdz citiem. Mēs esam pārliecināti, ka tuvākajos piecos līdz sešos gados mēs lauzīsim šo tendenci būt atkarīgiem no Krievijas budžeta". Lielā mērā Aksjanova prognozes balstījās uz iecerēto tūrisma sektora uzplaukumu un ostu tranzītu, kas gan noteikto sankciju dēļ tikai samazinājies. Salīdzinot ar 2013. gadu, tūristu skaits krities par aptuveni 50%, liecina pētījuma centra "Ankara Center for Crisis and Policy Studies" dati.

Lielākās izmaksu pozīcijas Krimas budžetā saistītas ar infrastruktūras attīstību, izglītību, sociālajiem pabalstiem un veselības aprūpi, kā arī kultūru. Zīmīgi, ka tikai 0,4% atvēlēti pozīcijai, ko sauc "Aizsardzība, drošība un likuma vara", kas, kā uzskata "Eurasinet", liecina par budžetā neatzīmētu vēl lielāku Krievijas līdzekļu piesaisti aizsardzības izdevumiem.

Starptautiskā institūta "Centre for East European and International Studies" (ZoiS) dati liecina, ka ar dzīvi uz vietas Krimā cilvēki ir daļēji apmierināti. Proti, ZOiS aptaujas atklāj, ka aptuveni 27% pussalas iedzīvotāju var atļauties nopirkt pašas nepieciešamākās preces un pakalpojumus, ap 23% norāda, ka spēj atļauties pārtiku, bet ir sarežģījumi iegādāties apģērbu, 35% aptaujā atbildējuši, ka var ikdienas preces atļauties, bet, lai iegādātu dārgākas preces, esot jāizmanto aizdevēju pakalpojumi. 10% atbild, ka var atļauties nopirkt arī dārgas preces, taču ne mašīnu. Aptuveni 3% aptaujā norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā spētu iegādāties arī auto.

Putina solījums – skaists tilts

Krievijas prezidenta vēlēšanās galvenais Putina aģitācijas uzsvars Krimā bija tilta un dzelzceļa izbūve pāri Kerčas jūras šaurumam. Putina kampaņā tika uzsvērts, ka tilts tiks uzcelts laikā, bet tā izbūve krietni samazinās iedzīvotāju transporta izmaksas, jo saruks prāmju izmantošanas nepieciešamība.

Krievija būvniecību, kuras sākotnējās izmaksas tika lēstas četru miljardu ASV dolāru apmērā, sāka 2014. gadā. 2017. gada nogalē gan Krievijas prezidenta džudo partnera, miljardiera Arkādija Rotenberga vadītā uzņēmuma "Stroigazmontazh" tilta būvniecības izmaksas sadārdzinājās par 1,7 miljardiem ASV dolāru.

Tika solīts, ka 19 kilometrus garā tilta būvniecība autotransporta vajadzībām tiks pabeigta šī gada decembrī, bet dzelzceļa vajadzībām – 2019. gadā. Kampaņas laikā gan Putins norādījis Rotenbergam, ka līdz decembrim tiltu nevar būvēt, tas esot par ilgu. Lai Krimas un Krievijas sauszemes iedzīvotāji varētu brīvāk ceļot vasaras sezonā, tiltam, kā sacījis Putins, jātiek uzceltam līdz maijam. Neilgi pēc šī paziņojuma Krievijas propagandas kanāli, piemēram, "Sputniknews", vēstīja, ka sekmīgo darbu rezultātā autotransportam tilts tiks atvērts jau maijā.

Četri gadi kopš Krimas okupācijas: sapņi par Monako un skaistu tiltu
Foto: AP/Scanpix/LETA

"Tas parāda pasaulei, kādus varenu darbus tā var paveikt," Krievijas loloto tilta izbūvi laikrakstam "The New York Times" komentējusi Krievijas Federācijas prezidenta Krievijas tautsaimniecības un publiskās administrācijas akadēmijas politoloģe Jekaterina Šulmane.

"Valdība varbūt nav spējīga sniegt pienācīgu drošību, veselības aprūpi un izglītību, bet tā spēj īstenot milzu projektus. Valsts varbūt nevar nodrošināt maizi, bet toties cirkus izrādes gan," norāda laikraksta uzrunātā eksperte.

"Tilts vistiešākajā nozīmē uzsver Krimas un Krievijas saistību, uzsver to, ka Krima ir daļa no Krievijas, turklāt savienota ar visai solīdu tiltu – tas ir tik simboliski, cik viens iespējams," sacīja Šulmane.

Aptuveni 70 politieslodzītie

Situācija cilvēktiesību jomā pēc nevalstisko organizāciju ziņojumiem ir smaga. Krimas cilvēktiesību aizstāvības grupas informācija liecina, ka 2017. gada nogalē Krimā par politisko pārliecību aptuveni 70 cilvēki atradās ieslodzījumā. 2014. gadā šis skaitlis bija četri, 2015. gadā – 20 un 2016. gadā – 55. Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies Eiropas Padomē ar lūgumu rīkoties, lai aizstāvētu cilvēktiesības Krimā.

Īpaši neaizsargātās pozīcijās atrodas Krimas tatāri. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite marta sākumā uzsvēra, ka Krievija vainojama pie smagajiem tatāru tiesību pārkāpumiem, piespiedu rusifikācijas, vajāšanām un vārda, preses un ticības brīvības ierobežojumiem.

Kopš Krievija 2014. gadā okupēja un anektēja Krimu, Krievijas varas iestādes īsteno represijas pret Krimas tatāriem, tostarp ir aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbība. Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - ir aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties Krimā.

Apvienoto Nāciju Organizācija, ES un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.

Ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī sāka Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju, bet 2014. gada 18. martā Krievijas prezidents Putins parakstīja dokumentus par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā.

Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Tags

Daļa Grībauskaite Krievija Krima Lasāmgabali Ukraina

Comment Form