Noskaidrots, ka daži no nogalinātajiem ir bijuši Kadafi piekritēji. Daļa no upuriem nogalināti vienādā veidā. Viņu rokas sasietas uz muguras, un viņi miruši no šāvieniem galvā. Slaktiņa vietā atrastas daudzas tukšas Kalašņikova automāta aptveres. Līķi jau bija diezgan satrūdējuši, līdz ar to var secināt, ka cilvēki nogalināti pagājušās nedēļas sākumā, kad noritēja izšķirošās kaujas par Sirti.
Pirmie upurus atrada Sirtes iedzīvotāji, kas atgriezās pilsētā pēc kauju beigām 21. oktobrī. Viņi atpazina dažus no bojāgājušajiem, to skaitā bijis kāds augsta ranga Kadafi armijas virsnieks un Sirtes administrācijas vadītājs.
HRW pieprasījusi pagaidu valdībai veikt izmeklēšanu par masu eksekūciju un saukt vainīgos pie atbildības. Pagaidu valdības pārstāvji nolieguši oficiālu saistību ar notikušu un aicinājuši savus piekritējus neveikt "linča tiesu".
Jau vēstīts, ka pagaidu valdībai nav izdevies pilnībā pārliecināt starptautiskos partnerus, ka opozicionāri nav izrēķinājušies ar pašu Kadafi par kura bojājejas apstākļiem ir pretrunīgas ziņas.
Kā ziņots, Kadafi gāja bojā ceturtdien 20. oktobrī, apšaudē starp viņam uzticīgajiem kaujiniekiem un pagaidu valdības spēkiem . Kadafi tika sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtē un tik vests uz Misratas pilsētu.
Kadafi valdīja Lībijā kopš 1969.gada, kad apvērsumā no troņa gāza karali Idrisu. 2011. gada februārī valstī sākās protesti, kurus diktators vardarbīgi apspieda. Demonstrācijas izvērtās par sacelšanos un pilsoņu karu . Opozīcijas pusē nostājās pasaules lielvalstis. Militāro operāciju - civiliedzīvotāju aizsardzībai no Kadafi piekritējiem, uzsāka NATO. Lielā mērā pateicoties tai, tagadējā pagaidu valdība Nacionālā padome spēja pārņemt savā kontrolē lielāko valsts daļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
