'Delfi' Katalonijā: 'Spānija nav PSRS; katalāņi nekad nepacels ieročus'
Foto: AP/Scanpix/LETA

Katalonijas vienpusēji sarīkotais neatkarības referendums un tam sekojošā neatkarības deklarācija 2017. gadā beidzās ar Spānijas iejaukšanos, vietējās valdības atlaišanu un vēršanos pret neatkarības līderiem, taču daļa sabiedrības pārstāvju Barselonā joprojām uzskata, ka reģiona neatkarība no Spānijas ir sasniedzama, janvārī Katalonijā pārliecinājās portāls "Delfi".

Pēc Madrides aizliegtā referenduma sarīkošanas 2017. gada 1. oktobrī Katalonijas parlaments spēra nākamo soli, 27. oktobrī nobalsojot par Katalonijas Republikas pasludināšanu. Reālas neatkarības vietā gan sekoja Madrides tiešās pārvaldes ieviešana un katalāņu parlamenta, kā arī valdības atlaišana.

Jaunā paaudze nebaidās

No vienas puses, to var uzskatīt par neatkarības kustības neveiksmi, bet, no otras, – nonākšana līdz referendumam un deklarācijai ir kas tāds, kas vēl pirms 10 gadiem bija neiedomājams, janvārī Barselonā notikušā sarunā ar "Delfi" norāda politikas eksperts Klauss Nagels.

Jaunā katalāņu paaudze, kas nav piedzīvojusi diktatora Franko laikus, nebaidās – viņi nedomā, ka pa ielām var braukt tanki, neatkarības kustības pieņemšanās spēkā iemeslus šķetina Nagels.

Uzaugu demokrātijā un ar sajūtu, ka demokrātija darbojas. Tagad saprotu, ka demokrātija ir meli Bela Ulida

Viņš gan pieļauj, ka daudzi jaunie katalāņi varētu attālināties no politikas pēc 12. februārī sāktā tiesas procesa pret neatkarības līderiem. "Es ceru, ka pārspīlēju," viņš piebilst.

Savukārt daudzi vecāka gadagājuma ļaudis kustībā neiesaistās, jo pieņem pašreizējo situāciju, kas nav nemaz tik slikta, ja salīdzina ar Franko laikiem, pieļauj Katalāņu valodas rakstnieku asociācijas prezidente, rakstniece un tulkotāja Bela Ulida. Viņasprāt, referenduma kontekstā runa ir vairāk par demokrātiju, nevis identitāti.

"Uzaugu demokrātijā un ar sajūtu, ka demokrātija darbojas. Tagad saprotu, ka demokrātija ir meli, ja Spānija neļauj notikt referendumam," secina Ulida.

Neatkarības ieviešanai pozīcijas par vājām

Rakstniece pēc neveiksmīgās neatkarības deklarācijas pauž bažas par notiekošo. "Gadiem ilgās demonstrācijas nekur nav novedušas. Mēs demonstrēsim, neviens mūsos neklausīsies," viņa stāsta, uzsverot, ka arī pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas nekas netika darīts, lai neatkarība patiešām tiktu ieviesta.

Arī politikas eksperts Nagels uzsver, ka veiksmīgajam referendumam sekoja neveiksme – deklarācijas pieņemšanai nesekoja darbība, ierēdņi neko nedarīja, bet vienkārši devās mājās. Tas var liecināt, ka parlamentam un valdībai nemaz nebija plāna, kā rīkoties tālāk.

Neatkarības ieviešanas gadījumā Katalonijas valdībai nebūtu naudas pensiju izmaksām un pat datu, kam tās pienākas Žordi Angusto

Šai neveiksmei eksperts saskata trīs galvenos iemeslus: deklarācijas atbalstītāju pārsvars parlamentā nebija tik liels (70 no 135 balsīm, kaut vajadzētu vismaz divu trešdaļu pārsvaru), lai nebaidītos riskēt; valdībai nebija tūlītēju naudas līdzekļu (tie tiek piešķirti ar Madrides starpniecību); nebija ārzemju un Eiropas Savienības (ES) atbalsta.

Tūlītējas neatkarības ieviešanas gadījumā Katalonijas valdībai nebūtu naudas pensiju izmaksām un pat datu, kam tās pienākas, norāda ekonomists Žordi Angusto.

Spānija nepiekritīs, un tā nav PSRS, kas brūk kopā Klauss Nagels

Taču kopumā katalāņu ieguvums no neveiksmīgās neatkarības sāgas un spāņu varasiestāžu asās reakcijas ir Spānijas tēla pasliktināšanās – uz šī fona Katalonija izskatās arvien labāk, norāda Nagels.

Tikai vienpusējas pasludināšanas ceļš

Bet vai Katalonijas neatkarība vispār ir reāla? "Ne uzreiz, bet ilgtermiņā iespējama," paredz Nagels. "Vismaz 20 gadiem jāpaiet, lai kaut ko redzētu, neko nevar prognozēt," viņš atbild uz lūgumu precizēt "ilgtermiņa" rāmjus.

Katalonijas iespējamais ceļš ir tikai un vienīgi vienpusēja neatkarības pasludināšana, viņš papildina. "Neticu, ka Spānija dos tādu iespēju [referendumu un neatkarību], Katalonija ir liela. Spānija nepiekritīs, un tā nav PSRS, kas brūk kopā," Nagels raksturo situāciju.

Katalonijas intereses nav vājināt ES, tāpēc Putina atbalstu tā nepieņems Klauss Nagels

Vēsturē izplatīta ir valstu neatkarības iegūšana karā, taču tas nav Katalonijas ceļš, domā Nagels. To, ka katalāņu neatkarības kustība ir pilnīgi miermīlīga, Barselonā uzsver teju visi aptaujātie. "Katalāņi nekad nepacels ieročus," uzskata arī ekonomists Angusto.

'Delfi' Katalonijā: 'Spānija nav PSRS; katalāņi nekad nepacels ieročus'
Foto: Shutterstock

Lai neatkarība tiktu sasniegta, katalāņu valdībai ir jānodrošinās pret jau minētajām nepilnībām, kas nedeva iespēju neatkarību realizēt 2017. gada oktobrī, norāda Nagels. Nepieciešams liels neatkarības atbalstītāju pārsvars Katalonijā un parlamentā, pietiekami lieli naudas līdzekļi un starptautisks atbalsts.

"Jābūt stiprām pozīcijām, un tad var doties uz pārrunām ar Madridi," viņš atzīst.

Citās domās par iespējamo neatkarību ir ekonomists Angusto. "Esmu optimists. Paredzu nevis neatkarību, bet strukturālas izmaiņas un vienošanās par īpašiem nosacījumiem," viņš stāsta. Ir jāsaprot, ka pašreizējā sistēma, kad visas Spānijas budžeta deficīts kaitē Katalonijai, nav ilgtspējīgs modelis, akcentē Angusto.

Putina atbalstu nepieņems

Līdz ar Katalonijas neatkarības referenduma un deklarācijas notikumiem medijos izplatījās ziņas par iespējamu Krievijas kampaņu nolūkā šķelt Spānijas sabiedrību. Eļļu ugunij pielēja Kremļa politiku atbalstošās politiķes Tatjanas Ždanokas viesošanās Spānijā, paužot atbalstu katalāņu neatkarības kustībai.

Barselonā katalāņu aktīvisti gan norāda, ka jebkādas runas par neatkarības kustības saistību ar Kremli ir nepatiesas un ir Maskavas troļļu vai Spānijas valdības izplatīta dezinformācija.

Katalonijas prezidenta Kima Torras ārlietu padomnieks Alešs Sarri Kamargo portālam "Delfi" skaidro, ka katalāņu valdība pilnībā distancējas no tādiem cilvēkiem kā Ždanoka. "Es atvainojos, ja Latvijā viņas darbības kādam radīja iespaidu, ka viņa ar mums ir saistīta," viņš uzsver.

Bet vai iespēja gūt tik ļoti svarīgo starptautisko atbalstu pat teorētiski katalāņiem nepadara vilinošu iespēju sadarboties ar Krieviju? Politikas eksperts uz to atbild ar kategorisku nē.

"Katalonijas intereses nav vājināt ES, tāpēc Putina atbalstu tā nepieņems," viņš atzīmē. "ES Katalonijai ir svarīgāka. Nepieciešama vide, kas ir vismaz neitrāla, – tā būtu ES. Un arī atdalīšanās gadījumā nepieciešama tāda vide kā ES, nevis vēl viena krievu bāze kā Latakijā un Tartusā," skaidro Nagels.

Neatkarība nenozīmē izolāciju

Nagels kā Madrides centienus iebiedēt katalāņus un muļķības raksturo runas par to, ka atdalīšanās gadījumā Katalonija nokļūtu izolācijā. "Madrides veto dēļ, protams, Katalonija uzreiz nebūtu ES," viņš atzīst.

Taču pašas ES interesēs ir saglabāt saites ar Barselonu un neļaut tur veidot Krievijas vai Ķīnas ostas, viņš skaidro. Tāpat ES interesēs nav, lai Katalonija kļūst par bēgļu centru, caur kuru iekļūt Šengenas zonā.

Mēs neienīstam Spāniju, bet saprotam, ka pašreizējā sistēma nedarbojas Žordi Angusto

"Katalonija būtu kopējā tirgū, jo alternatīvas ir neizdevīgas pašai Spānijai un ES. Tā ir spāņu propaganda, ka viss būs slikti," turpina eksperts, skaidrojot, ka, pretēji Madrides spekulācijām, citu ainu rāda tirdzniecības dati.

Savukārt ekonomists Angusto analizē, ka Katalonijas atdalīšanās ekonomiski būtu izdevīga gan Spānijai, gan Katalonijai, kura pati iegūtu teikšanu pār savām finansēm.

"Mēs neienīstam Spāniju, bet saprotam, ka pašreizējā sistēma nedarbojas – tā nav demokrātija," viņš komentē Barselonas politiku resursu sadalē un Spānijas kopējā parāda ietekmi uz katalāņiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Barselona Katalonija Lasāmgabali Spānija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form