Demonstrācija pret taupības pasākumiem Briselē pulcē tūkstošiem cilvēku
Foto: AFP/Scanpix

Tūkstošiem cilvēku ceturtdien pulcējušies Briselē, lai protestētu pret bargajiem taupības pasākumiem un aicinātu Eiropas Savienības (ES) līderus sekmēt jaunu darbavietu izveidi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Briselē notiek ES līderu samits, kurā bloka valstu un valdību vadītāji centīsies rast līdzsvaru starp taupības politikām un aicinājumiem palielināt izdevumus, lai veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu.
Saskaņā ar mītiņa rīkotāju sniegtajiem datiem demonstrācijā piedalās ap 15 000 cilvēku - strādnieki, skolotāji, studenti un arodbiedrību aktīvisti no Beļģijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un citām bloka dalībvalstīm.

Demonstranti pieprasa "revolūciju" un rokās tur plakātus ar tādiem uzrakstiem kā "nē taupībai!"

"Mēs nevēlamies taupības pasākumus, ko viņi uzspiež Eiropas ļaudīm. Mums ir nepieciešami pasākumi, kas palīdzētu cilvēkiem atgriezties darbā. Tā mēs varēsim attīstīties," norāda Beļģijas arodbiedrības VSV aktīvists Ādams Buduāns.

Protestētāji aicināja ES līderus pielikt punktu budžeta tēriņu apcirpšanai, palielināt investīcijas jaunu darbavietu izveidē un panākt, ka bankām un korporācijām ir jāsniedz lielāks ieguldījums, palīdzot Eiropai izkļūt no ekonomikas krīzes.

"Kāpēc gan mums būtu jāmaksā par banku izraisīto krīzi?" vaicāja 25 gadus vecais dāņu students Madss Hadbergs. "Cilvēki zaudē darbu, veselības pabalstus, pensijas, bet bagātnieki kļūt arvien bagātāki."

Demonstrācija, kuru rīkoja Eiropas Arodbiedrību konfederācija, aizritēja bez vērā ņemamiem incidentiem.

ES līderu samits Briselē ilgs divas dienas.

Analītiķi norāda, ka likmes ir augstas. Pagājušajā mēnesī notikušajās Itālijas parlamenta vēlēšanās jauna pret taupības pasākumiem noskaņota partija ieguva 25% vēlētāju balsu, tādējādi raidot brīdinājumu tādiem taupības pasākumu aizstāvjiem kā Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kuru šogad arī sagaida vēlēšanas.

"Itālija likusi daudziem cilvēkiem aizdomāties," norādīja kāda ES amatpersona.

Šī amatpersona līdztekus citām uzsver nepieciešamību valdībām pārņemt kontroli pār to finansiālo stāvokli pēc vairākus gadus ilgušās pārmērīgās tērēšanās, kuru dēļ gandrīz visas ES dalībvalstis pārsniegušas budžeta deficīta un parādsaistību noteiktos griestus.

Taču taupība un ciešāka jostas savilkšana nedrīkst būt vienīgā reakcija uz šo situāciju.

"Nepieciešams šos plānus īstenot rūpīgi un ar elastību, pretējā gadījumā netiks nodrošināta izaugsme," vēsta amatpersona. "Ja desmit gadus nav izaugsmes, tad jūs nevarat nomaksāt savas parādsaistības, nav lielu iespēju manevrēšanai."

Tāpat ES amatpersonas paziņojušas, ka samitā pārrunās Kipras glābšanas jautājumu, izmantojot iespēju tikties ar valsts jaunievēlēto prezidentu, taču lēmuma pieņemšana par paredzētā aizdevuma piešķiršanu nav gaidāma.
Jautājuma izskatīšanai par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Kiprai piektdien pievērsīsies eirozonas dalībvalstu finanšu ministri atsevišķā sanāksmē pēc ES samita noslēguma.

Ceturtdien ES līderi arī iecerējuši apspriest progresu attiecībā uz banku savienības izveidi, par ko tika panākta vienošanās pērn, lai atbalstītu eiro un novērstu krīzes atkārtošanos.

Otrajā samita dienā piektdienā līderi pārrunās attiecības ar ES stratēģiskajiem partneriem, šajā gadījumā Krieviju, ar kuru attiecības ir saspīlētas saistībā ar prezidenta Vladimira Putina represijām pret opozīciju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form