Dezinformācija kā ierocis: Kā Krievijas mediji kultivē naidu
Foto: DELFI

Pēdējo gadu notikumi pasaulē, sevišķi Krievijas agresija pret Ukrainu, ir īpaši aktualizējuši dezinformācijas un propagandas lomu cilvēku viedokļa ietekmēšanā, ļaujot informāciju pat uzskatīt par daļu no kara.

Un vismaz Krievijas kontekstā informācijas uzskatīšana par ieroci nav tikai metafora, ja paraugās uz tā saukto Gerasimova doktrīnu – Krievijas armijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova atziņām, kas publicētas jau 2013. gadā.

Tajā uzsvērts, ka mūsdienu militārajos konfliktos līdzās militārajām ir jāliek arī citas, asimetriskās, cīņas metodes, kas ļaus gūt pārsvaru pār pretinieku. Starp tām ir gan speciālo spēku operācijas, iekšējās opozīcijas radīšana, gan "informatīvā iedarbība, kuras formas un metodes nemitīgi pilnveidojas".

Tas skaidri norāda, cik nozīmīga loma Krievijas valsts medijiem ir kā kara instrumentam ukraiņu diplomāts

Pēc šī koncepta izpratnes informācija ir daļa no Krievijas kara centieniem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mītnē Vīnē novembra sākumā notikušas žurnālistu tikšanas laikā ar organizācijas amatpersonām un diplomātiem norādīja Ukrainas vēstnieks organizācijā Igors Prokopčuks.

Pēc ienākšanas Krimā Krievija nekavējoties atslēdza Ukrainas medijus, to frekvencēs ievietojot Krievijas propagandas saturu. Arī Donbasā ieņēma TV kanālus, to saturu aizvietojot ar Krievijas valsts propagandu, atgādina ukraiņu diplomāts.

"Tas skaidri norāda, cik nozīmīga loma Krievijas valsts medijiem ir kā kara instrumentam," Prokopčuks akcentē informācijas operāciju un kara saistību.

Dezinformācijas nozīmi Kremļa darbībās akcentē arī Lietuvas vēstnieks EDSO Aurimas Taurantas, atsaucoties uz padomju Valsts drošības komitejas (VDK) slepeno mācību grāmatās pausto – "ja būsi veiksmīgs dezinformācijā, būsi veiksmīgs arī citos uzdevumos".

Vecās metodes tiek piemērotas jaunai videi, ir daudz grūtāk izsekot, kas slēpjas aiz informācijas uzbrukumiem lietuviešu diplomāts

"Šis rīks tiek izmantots ļoti plaši. Vecās metodes tiek piemērotas jaunai videi, ir daudz grūtāk izsekot, kas slēpjas aiz informācijas uzbrukumiem. Parastam patērētājam ir grūti atšķirt informāciju no dezinformācijas," stāsta lietuvietis.

Arī viņš atzīst jau daudzu novērotāju un ekspertu pausto, ka īpaši strauji naidīgas propagandas un dezinformācijas līmenis ir pieaudzis, kopš sākās Krievijas agresija pret Ukrainu 2014. gadā.

Mērķis ir bloķēt Ukrainas aliansi ar ārvalstīm, vājināt Eiropas Savienību (ES) un uzticību ASV ASV diplomāts

To, ka dezinformācija ir daļa no plašāka hibrīdkara, portālam "Delfi" un citiem medijiem uzsvēra arī ASV diplomāti Ukrainā.

"Mērķis ir bloķēt Ukrainas aliansi ar ārvalstīm, vājināt Eiropas Savienību (ES) un uzticību ASV. Rosināt uzskatu, ka Ukraina ir daļa no Krievijas," skaidro amerikāņu diplomāts.

Krievijas mediji rada naidu pret Rietumiem

Vēršoties galvenokārt pie saviem iedzīvotājiem un Krievijas medijus patērējošiem ļaudīm reģionā ar mērķi nepieļaut cilvēku vēlmi tuvināties Rietumiem, Krievijas valsts kontrolētie mediji kultivē naidu pret Rietumiem, starptautiskai žurnālistu grupai Kijevā skaidroja neatkarīgā Ukrainas Krīzes mediju centra (UCMC) pārstāve Tetjana Ogarkova.

Eiropieši medijos parādīti kā cilvēki ar vāju un grimstošu morāli Krievijas mediju kontentanalīze

Nevalstiskais UCMC ar mērķi pārstāvēt Ukrainas intereses starptautiskajā informatīvajā telpā tika izveidots 2014. gada martā, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu.

Jau kopš 2014. gada 1. jūlija UCMC veic nepārtrauktu Krievijas galveno TV kanālu (Krievijas iedzīvotāji visvairāk uzticas tieši TV, kas ir galvenais informācijas avots 52% iedzīvotāju) un lielāko tīmekļvietņu kontentanalīzi, lai identificētu tur valdošos naratīvus – izpēte ļāvusi secināt, ka tiek kultivēts naids pret Rietumu pasauli.

Pētījumā noskaidrots, ka trīs lielākajos kanālos ik dienu ir 18 pret Eiropu vērstas negatīvas ziņas. Šajos pašos kanālos un 10 lielākajos interneta medijos kā galvenās ienaidnieces tiek attēlotas ASV, tad secīgi Ukraina un Eiropa.

94% no ziņām, kur pieminētas ASV, un 91%, kur Ukraina, ir negatīva satura. Par Eiropas valstīm vidēji ir 85% negatīvo ziņu pret 15% pozitīvo (Latvijas gadījumā 78% pret 22%). Vismazāk negatīvas informācijas Krievijas medijos ir par Baltkrieviju (40%) un Šveici (43%), liecina pētījums.

Aprakstot "šausmīgo" dzīvi Eiropā, tā tiek attēlota kā ļoti nedroša vide, kur bīstamība uzglūn no visām pusēm – dabas stihijām, tehnogēnām katastrofām, negadījumiem un noziedzības. Varasiestādes tiek attēlotas kā nespējīgas tikt galā ar izaicinājumiem vai strādājošas tikai bagāto un vareno labā.

Turklāt vairums no šiem sižetiem balstās maza mēroga notikumos, kas var pretendēt uz iekļūšanu vien vietēja mēroga medijos, secināts pētījumā. "Grūtā, nestabilā un bīstamā dzīve" Eiropā Krievijas plašsaziņas līdzekļos tiek skaidrota kā "pelnīta".

Interesanti, ka 2015. gada Levadas centra aptauja liecināja, ka 70% Krievijas iedzīvotāju nevēlas ceļot uz ārzemēm tieši "nedrošības ārpus Krievijas dēļ".

"Pagrimusī Eiropa" atainota kā brūkoša savienība, kuru plosa iekšējie konflikti visās sfērās, tostarp politikā, ekonomikā, tieslietās un morālo vērtību jomā.

Vienlaikus paši krievi tiek atainoti kā cilvēki, kuriem Eiropas pārticība nemaz nav vajadzīga Krievijas mediju kontentanalīze

Eiropieši medijos parādīti kā cilvēki ar vāju un grimstošu morāli, turklāt ES normāla parādība ir liekulība, netaisnība, neobjektīvi mediji, atkarīgi politiķi, pedofilija, viendzimuma attiecības un neonacisms, apgalvo Kremļa mediji.

Šie naratīvi veido viedokli, ka Krievijai ir jābūt agresīvai, neļaujot Eiropai uzspiest savas vērtības, secina pētnieki.

Kā regulāra parādība "pūstošajā Eiropā" krievu medijos, tostarp bieži TV skatītākajos laikos, tiek piesaukti protesti, kas liecinot par ES tendenci sadalīties un hroniskām grūtībām ekonomikā, politikā un drošībā.

Tāpat Eiropa tiek attēlota kā pakļauta nebeidzamiem teroraktiem, Krievijas medijos tiek pieminēts ikkatrs terorisma incidents, dažkārt kā terorismu interpretējot arī kriminālus incidentus.

Eiropiešu drošības spēki parādīti kā vāji un nespējīgi tikt galā ar terorisma draudiem. Šo briesmu ES būtu mazāk, ja vien šajā jautājumā notiktu sadarbība ar Krieviju, rosina Kremļa mediji.

Runājot par sankcijām un to izprovocētajām Krievijas atbildes sankcijām, Krievijas mediji skaidro, ka arvien vairāk ES valstu vēlas to atcelšanu, "lai izdzīvotu", taču to neļaujot darīt ASV.

Vienlaikus paši krievi tiek atainoti kā cilvēki, kuriem Eiropas pārticība nemaz nav vajadzīga, jo tiem ir "augstāks morāles kompass", secināts pētījumā.

Sava vieta Krievijas propagandas kanālu vēstījumos, protams, ir arī NATO, kas tiek parādīta kā faktisks ASV ekvivalents, bet pārējās alianses valstis tikai kā Vašingtonas vasaļi.

NATO ģeopolitiskais mērķis ir iznīcināt Krieviju, alianse ielenc šo valsti un iejaucas Krievijas ietekmes zonā (Baltijas valstis, Gruzija, Ukraina), tiek postulēts Krievijas plašsaziņas līdzekļos.

Vēl vairāk – saskaņā ar Krievijas medijiem NATO nogalina krievus Donbasā un vēlējās izveidot flotes bāzi Krimā, tāpēc ticis plānots "krievu slaktiņš" pussalā.

Kontentanalīzē secināts, ka bieža Kremļa atbilde uz Rietumu darbībām vai pārmetumiem ir Krievijas propagandā bieži dzirdētie vārdi "pretkrieviska histērija" un "rusofobija". Šo jēdzienu piesaukšanas straujš lēciens sācies ap 2014. gadu.

Krievijas mediji pieliek lielas pūles, lai pārliecinātu iedzīvotājus nekad nepieņemt liberālās Rietumu vērtības, kā arī gatavo tautu potenciālam konfliktam ar tiem UCMC

Krievijas ziņu programmu nodoms, ķeroties pie šiem paņēmieniem, ir dehumanizēt vidējo rietumnieku, kurš ir pagrimis un negodīgs, tāpēc Rietumu dzīvesveids ir drauds. Sabiedriskais viedoklis tapēc tiek noskaņots par labu uzskatam, ka Krievijai ir tiesības noteikt stāvokli pasaulē, secina pētījuma autori.

Propagandas kanālu skatītājiem nekad netiek sniegti skaidri fakti par notikumu, bet gan interpretācija, uzver UCMC. Krievijas propagandista Dmitrija Kiseļeva vārdiem runājot: "Neitrālās žurnālistikas laiks ir beidzies."

Krievijas mediji pieliek lielas pūles, lai pārliecinātu iedzīvotājus nekad nepieņemt liberālās Rietumu vērtības, kā arī gatavo tautu potenciālam konfliktam ar tiem. Tiek uzsvērts – ja Krievija nepretosies, tai tiks uzspiestas "kaitīgās" vērtības, secināts UCMC veiktā Krievijas mediju satura izpētē.

Izaicinājums žurnālistikai

Naidīgā propaganda iet roku rokā ar dezinformēšanu un tā sauktajām viltus ziņām.

Tiesa, novembrī notikušajā "Delfi" braucienā uz EDSO mītnēm Vīnē un Kijevā ASV diplomāti skaidroja, ka nelabprāt izmanto terminu "viltus ziņas" tā neprecizitātes un pārliekās politizēšanas dēļ.

Politiķi terminu "viltus ziņas" lieto, lai deleģitimizētu savus oponentus un kritizējošos medijus. Te piemērs ir arī ASV prezidents Donalds Tramps.

Dezinformācijas radītais izaicinājums ir tas, ka tā diskreditē īstu žurnālistiku, Kijevā norādīja Ukrainas iniciatīvas "Stop Fake" pārstāvis Jevgēnijs Fedčenko.

Viltus ziņas rada patērētāju neticību medijiem, kuri savu darbu balsta faktos. Auditorijai rodas grūtības atšķirt īstus ziņojumus no neīstiem.

Tiesa, kā paneļdiskusijā ASV EDSO misijas telpās Vīnē norādīja kāds eksperts – ne visos viltus ziņu radīšanas gadījumos ir vainojama Krievija, pat ja tā tiek piesaukta. Šādas metodes labprāt izmanto arī citi spēlētāji.

Kā viens no atslēgas vārdiem pretdarbībā dezinformācijai tiek minēta medijpratības veicināšana. Tāpat EDSO diplomāti norāda uz kvalitatīvas žurnālistikas lomu un tās atbalstīšanu.

Tiek izcelti arī viltus ziņas atmaskojošie rīki un vietnes. Tāda ir arī ukraiņu "Stop Fake", kas viltus ziņu stāstus kolekcionē jau piecus gadus un bija pirmā šāda veida organizācija pret ārējiem informācijas uzbrukumiem Ukrainai.

"Mēs tikai nosakām viltus ziņas, norādot faktus. Vērtējumu nesniedzam," vietnes darbību skaidro Fedčenko. Aktīvisti Ukrainā arī dala "Stop Fake" avīzes cilvēkiem, kas stāv rindās pie kontrolpunktiem, lai pēc valdības paspārnē esošo teritoriju apmeklēšanas atgrieztos prokremlisko kaujinieku kontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabala teritorijās. Ienest avīzes pseidorepublikās gan nav atļauts – cilvēkam tā jālasa, īsinot laiku garajā rindā, norāda Fedčenko.

Pati dezinformācija nav jauns fenomens, bet pasaules digitalizācija ir paplašinājusi tās mērogus. Līdz ar to mērķis radīt apjukumu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam ir daudz vieglāk sasniedzams, EDSO mītnē Vīnē uzsvēra kāds diplomāts, kurš runāja ar anonimitātes nosacījumu.

Daudz dezinformācijas uzbrukumu jau kopš Aleksandra Ļitviņenko slepkavības 2006. gadā, pēc MH17 katastrofas 2014. gadā un dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanas ar "Novičok" 2018. gadā, piedzīvojusi Lielbritānija, atgādina diplomāts, piebilstot, ka, pateicoties Kremļa kanāla RT intervijai ar aizdomās turētajiem Skripaļa indētājiem, interneta enciklopēdijā "Wikipedia" strauji audzis lasījumu skaits par Solsberi katedrāli.

MH17 katastrofas gadījumā vien ar Krieviju saistītie kanāli izplatīja vairāk nekā 40 dažādas versijas par notikušo, stāsta diplomāts. "Dažādas teorijas un naratīvi domāti, lai viestu apjukumu. Daļa dezinformācijas nāk tiešā veidā no Krievijas vēstniecības," piebilst diplomāts.

Dezinformāciju neaptur robežas, tāpēc cīņai ar to ir jābūt kolektīvai, sadarbojoties ar partneriem, viņš uzsver.

Source

www.DELFI.lv

Tags

EDSO Konflikts Ukrainā Krievija Lasāmgabali Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Dezinformācija kā ierocis: Kā Krievijas mediji kultivē naidu

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus